7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)
Skaidrojumi. Viedokļi
Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē
4
LL.M.
Magda Papēde
Alberta Ludviga Freiburgas universitātes doktorante

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lex
13. Februāris 2012 / 16:28
0
ATBILDĒT
Paldies autorei. Beidzot kāda JURIDISKA analīze par ACTA. Citādi visi tikai bļauj, jo ārzemēs, lūk, arī bļaujot.
IJ
10. Februāris 2012 / 11:23
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, vel jo vairāk pārliecinošāk top tas, ka ACTA nav ratificējams. Tas, ka autortiesības ir nepieciešams aizsargāt, tas nenozīmē - ka ir jāparaksta izplūdušu jēdzienu pilni starpt. līgumi, tikai lai tādi būtu un lai labāk izskatītos. Pietiekoši daudz likumu piemērotāji likumu tulko stingri pēc burta, nevis taisnības, loģikas un jēgas. Bīstami pārlieku izplūdušu dokumentāciju nodot piemērošanai.
Andris
7. Februāris 2012 / 13:03
0
ATBILDĒT
Šobrīd, kad sabiedrības emocijas saistībā ar ACTA ir karstas, juristi, kuri neizsaka klaju nosodījumu nolīgumam, riskē saņemt kritiku par globālo korporāciju interešu lobēšanu. Tādēļ paldies autorei par drosmi un centienu paraudzīties uz problemātiku ar \\\"vēsu galvu\\\".

Tracis ap ACTA, manuprāt, galvenokārt radies ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, patērētāji ir neapmierināti ar globālo korporāciju \\\"monopolu\\\" satura izplatīšanā, un visas no tā izrietošās sekas, kā piemēram nesamērīga cena, nepieejams saturs utt. Otrkārt, šaurais attīstīto valstu \\\"klubiņš\\\" , kurš nolīgumu tapšanu it kā slepenībā virzījis(vai nav jauki, ka Latvija beidzot tiek uzskatīta par attīstītu). Un šeit es nepievērsīšos tādiem iemesliem, kā vēlme ignorēt autortiesības kā tādas (lai gan personīgi šķiet, ka liela daļa protestētāji klusībā uzskata tieši tā).

Principā pirmajiem diviem argumentiem var pievienoties. Tomēr vai šie argumenti ir pietiekami, lai līgumu neratificētu? Iespējams, ka atteikšanās no ratifikācijas būtu simbolisks žests nākotnē nepieļaut šādu globālu instrumentu apspriešanu \\\"šaurā lokā\\\". Tomēr diez vai līguma nepieņemšana atrisinātu galveno problēmu - legāla satura nepieejamība.

Šeit nu ir nepieciešami citi risinājumi. Varētu tikai vēlēties, lai starptautiskā līmenī tieši šī problēma tiktu akcentēta. Turklāt sarunās būtu jāiesaista organizācijas, kuras pārstāv mazos un vidējos intelektuālā īpašuma radītājus/turētājus. Jo ir daļēji patiess uzskats, ka līdzšinējais regulējums pamatatā dod priekšrocības globālajiem spēlētājiem. Latvijas ražotājam/māksliniekam cīnīties ar intelektuālā īpašuma pārkāpumiem ārvalstīs ir ārkārtīgi apgrūtināti. Tādēļ visbiežāk šai cīņai tiek atmests ar roku.

Tie ir jautājumi, kuriem būtu jābūt valstu dienaskārtībā. Taču šobrīd Saeimai un atbildīgajām ministrijām ir jāpasaka, kas un kā konkrēti tiks uzlabots normatīvajos aktos, ieviešot ACTA. Ja atbilde ir nekas, tad zināma taisnība ir protestētājiem - kādēļ mums vispār būtu šis līgums jāpieņem?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties