Pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļas grozījumi un uzlabojumi,¹ kas nodrošina kreditoru iespēju vienkāršāk un, galvenais, ātrāk piedzīt parādu no parādnieka. Taču vienlaicīgi jāatzīst, ka SPIBK institūts Latvijā joprojām darbojas ar trūkumiem, kas tādējādi mazina tā efektivitāti. Arī nopietnu juridisko pētījumu par šo civilprocesa institūtu Latvijā joprojām nav. Autors divos rakstos pievērsīsies saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā institūta izpētei, kas ietver Latvijas tiesisko regulējumu ar tā pozitīvajām un negatīvajām pusēm, kā arī analizēs praksē atklātos trūkumus. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka autors neaprobežosies tikai ar CPL un citu valstu pieredzes atspoguļošanu.

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti, un tas nozīmē, ka Latvijai no minētā datuma ir saistošas arī ES tiesību normas. Līdz ar to, analizējot SPIBK institūtu Latvijā un citās valstīs, nedrīkst nepievērst uzmanību arī tā ES mēroga "dubultniekam", proti, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai. 2006. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 1896/2006 (EK), ar ko izveidota Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra² (turpmāk – Regula Nr. 1896/2006). Regula nodrošina kreditora iespēju iesniegt pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas (domicila) vai atrašanās vietas, un šī Regula ir piemērojama tikai un vienīgi ES pārrobežu lietās. Tomēr, neraugoties uz Regulas Nr. 1896/2006 pārrobežu raksturu, tās izpēte var sniegt ieguldījumu arī Latvijas CPL uzlabošanā.

Autora uzdevums ir atklāt SPIBK institūta būtiskākās problēmas un piedāvāt to risinājumus, izstrādājot uzlabojumus CPL 50.¹ nodaļā, kā arī atspoguļojot savu viedokli tiesu prakses uzlabošanā. Šis raksts veltīts SPIBK problēmām, ar kurām juristi saskaras līdz brīdinājuma izsniegšanai.

1. Brīdinājuma procesā pieļaujamās saistības

Brīdinājuma process ir ātrs un efektīvs neizpildīto saistību piedziņas veids, taču šim procesam ir pakļauti tikai likumā konkrēti noteiktie saistību veidi. Autors aplūkos, kā Latvijas likumdevējs šo saistību loku ir noteicis un kādas nepilnības tomēr vēl pastāv Latvijas tiesiskajā regulējumā.

Saskaņā ar CPL 406.¹ panta pirmo daļu saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama: maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš; maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

Vienlaicīgi brīdinājuma process nav pieļaujams šādos gadījumos (CPL 406.¹ panta otrās daļas 1. un 4. punkts):³ par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu (pārņemts no Vācijas CPL 688. panta otrās daļas 2. punkta); ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu; ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu⁴ (līdzīgi kā tas ir Vācijas CPL 688. pantā).

Prasība par saistības izpildes termiņa iestāšanos ir atrodama arī citu valstu likumos. Piemēram, gan Vācijas CPL 692. panta pirmās daļas 3. punkts, gan Austrijas CPL 406. pants paredz, ka saistības izpildes termiņam jāiestājas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tāpat šai saistībai jābūt naudas samaksas jomā (Vācijas CPL 688.