Proti, Darba likuma 44. panta trešā daļa paredz ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, tātad arī valdes locekļiem, slēgt darba līgumu, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Tātad Darba likums šādos gadījumos nenosaka obligātu pienākumu slēgt tieši darba līgumu. Minētais nozīmē, ka valdes locekļa un uzņēmuma tiesisko attiecību pamatā var būt arī tādi civiltiesiski līgumi, kā, piemēram, uzņēmuma līgums vai pilnvarojuma līgums. Šādas pušu tiesības izvēlēties noteiktu līguma formu ir pamatojamas arī ar civiltiesībās nostiprināto līguma slēgšanas brīvības principu, kas ir privātautonomijas nozīmīgākā izpausme.

Vienlaikus no Civillikuma 1504. panta (iztulkojot darījumu, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu) izriet, ka jebkuram darījumam vajadzētu atspoguļot līdzēju patieso gribu. Arī uzņēmuma un valdes locekļa tiesisko attiecību pamatā būtu jābūt tādam līgumam, kas atbilst faktiskajam valdes locekļa tiesību un pienākumu apjomam, tātad arī uzdevumiem, uzņēmumā. Savukārt neatkarīgi no tā, kādu civiltiesisku līgumu savā starpā noslēdz konkrētais uzņēmums un valdes loceklis, Darba inspekcija uzskata, ka ikviena nodarbināta persona, tajā skaitā valdes loceklis, iegulda noteiktu darbu konkrēta uzņēmuma attīstībā, tātad arī peļņas gūšanā, jo jebkura uzņēmuma dibināšanas mērķis ir saimnieciskā darbība ar nolūku gūt peļņu. Tādējādi ir pamatoti un taisnīgi, ja nodarbinātā persona par ieguldīto darbu uzņēmuma attīstībā saņemtu atlīdzību, bet no saņemtās atlīdzības valsts budžetā samaksātu nodokļus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" paredz, ka valdes loceklis iekļauts mazajā grupā (121) kā rīkotājdirektors un uzņēmuma vadītājs, kura profesionālās darbības pamat­uzdevumos ietilpst: noteikt vai formulēt uzņēmuma darbības pamatvirzienus; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbu kopumā; noteikt ekonomiskos un tehniskās attīstības rādītājus, konkrētus uzdevumus un konsultēt pakļautos vadītājus; vadīt ikdienas darījumus, operatīvos darba procesus (piemēram, darījumu slēgšana ar piegādātājiem, klientiem, citām iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, organizācijām); pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem, tajā skaitā valsts pārvaldes iestādēm vai citām valsts varas institūcijām; kontrolēt izdevumus, nodrošināt materiāltehnisko un citu resursu apgādes plānošanu un to racionālu izmantošanu; izvēlēties un apmācīt personālu un kontrolēt tā pienākumu izpildi; analizēt un novērtēt uzņēmuma darbību, tās rezultātus un ziņot par tiem direktoru padomei, vadības grupai un augstākajiem vadītājiem; organizēt operatīvo, grāmatvedības, statistisko uzskaiti un pārskatus par vadītā uzņēmuma darbību; slēgt darba koplīgumus; kontrolēt to izpildi; nodrošināt vides aizsardzību; organizēt un vadīt valdes, komisijas un padomes darbu; sagatavot atzinumus, vērtējumus un priekšlikumus; organizēt un nodrošināt saskaņoto un akceptēto būvprojektu vai citas būvniecības dokumentācijas pārbaudi; vadīt citus darbiniekus.

Ievērojot minēto, Darba inspekcija norāda, ka katru konstatēto gadījumu, kad valdes locekļa pienākumu apjoms iziet ārpus komercsabiedrības vadības un pārstāvības funkcijām, piemēram, valdes loceklis gan vada sabiedrību, gan sniedz šuvēja pakalpojumus, Darba inspekcija vērtēs kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem un Darba likuma 3. panta, 28. panta pirmās, otrās un trešās daļas, 39. panta, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta un 44. panta trešās daļas, kā arī Civillikuma 1., 1415. panta, 2178.–2195. panta nosacījumiem ar mērķi noskaidrot, vai valdes locekļa nodarbināšanas nosacījumi pēc savas būtības, mērķa un jēgas atbilst darba tiesiskajām attiecībām vai – gluži pretēji – kādām citām civiltiesiskajām attiecībām.