Tiekoties ar valsts augstāko amatpersonu, E. Levits viņu informēja, ka ieplānotais KTK viedoklis par Satversmes pantiem, kas ir konstitūcijas pamats un nebūtu pakļaujams tautas nobalsošanām, tiks sagatavots līdz aprīļa beigām un attiecīgi maija sākumā tas būs publiski pieejams plašākai diskusijai. Valsts prezidenta Preses dienests vēsta, ka vienlaikus gan Valsts prezidents, gan KTK priekšsēdētājs bija vienisprātis par to, ka esošais valsts pārvaldes modelis Latvijā ir jāmaina, bet par iespējamajām izmaiņām nepieciešama plaša profesionāla diskusija.

Pēc Preses dienesta sniegtajām ziņām, sākot sarunu, Valsts prezidents argumentēti izklāstīja pozīciju par to, ka Latvijas valsts pārvaldes modeļa izmaiņas primāri ir nepieciešamas mūsu valsts stiprināšanai gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības (ES) ietvaros, kas ES izšķirīgu lēmumu pieņemšanā ir īpaši nozīmīgi. "Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība spēs atrisināt samilzušās problēmas. Neko nepieļaujamāku kā Eiropas Savienības sagraušanu šobrīd nevar iedomāties. Nākotnē fiskālie, monetārie un nodokļu jautājumi Eiropas Savienībā ir jāregulē kopīgi. Tieši tādēļ valstu izpildvarām jābūt spējīgām aktīvi reaģēt," sarunā ar E. Levitu uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus akcentējot nepieciešamību stiprināt pašvaldību lomu un tiesības lēmumu pieņemšanā.

Savukārt E. Levits paudis izpratni par Valsts prezidenta A. Bērziņa aktualizētajiem jautājumiem, atzīstot, ka, viņaprāt, šī problēma ir gan institucionāla, gan politiska. Valsts prezidents un KTK priekšsēdētājs bija vienoti viedoklī, ka nepieciešams vairāku pasākumu kopums, piemēram, konstruktīvais neuzticības votums (proti, parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram), Ministru prezidenta lomas palielināšana izpildvarā, Valsts prezidenta tiesības saskaņot ministru amatu kandidātus, resoru konkurences mazināšana un izpildvaras koncentrēšana, kā arī profesionāla un spēcīga civildienesta izveide. "Profesionāls civildienests diemžēl ir atstāts novārtā, un bez tā nav iespējams realizēt pieņemtos lēmumus un pildīt likumus. Tas ir atslēgas jautājums," uzsvēra KTK priekšsēdētājs.

Jāpiebilst, ka, beidzot sarunu, abas puses pārrunāja arī sabiedriskā medija lomas nostiprināšanas nepieciešamību un valsts atbalsta izšķirošo nozīmi šajā jautājumā attiecībā uz laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un žurnālu "Jurista Vārds", kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Satversmes 90. pantā noteiktās ikviena tiesības zināt savas tiesības.

JV informācija