Paldies raksta autoram par savu viedokli un \\\"Jurista Vārda\\\" redakcijai par tā publicēšanu. Manuprāt, samilzusī problēma ar komunālajiem maksājumiem ir jārisina citādi. Kamēr komunālo pakalpojumu sniedzējs slēgs līgumu ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku nevis ar katru gala patērētāju, t.i., ar dzīvokļa īpašnieku, tikmēr šī problēma netiks atrisināta. Problēmas pamatā ir savstarpējie strīdi starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku vai dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļa īpašnieks maksātu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar skaitītāju rādījumu tieši pakalpojumu sniedzējam, problēma tiktu atrisināta. Nevienam nav tiesību prasīt to, ko precīzi nav iespējams noteikt, resp., dzīvojamās mājas pārvaldnieka un dzīvokļa īpašnieka intereses ir pretējas. Kamēr nebūs komunālo pakalpojumu skaitītāju rādījumu, kas noteiktu tieši, cik katrs dzīvokļa īpašnieks,t.i., katrs dzīvokļa īpašums ir patērējis komunālos pakalpojumus, tikmēr visi pūliņi šīs problēmas atrisināšanā būs veltīgi.

Protams, ka aplami un demagoģiski, jo runa ir pavisam par ko citu- neviens bankām viņu pašu spekulāciju un citu neveiksmju rezultātā iegūto īpašumu neatņem. Tāpat viņiem neviens neliedz savas intereses pārstāvēt tiesā. Runa ir pavisam par citām lietām- vai drīskt viņu īpašuma tiesības stādīt augstāk (proritārāk) par māju apsaimniekotāji tiesībām. īpašums dod ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus, bet bankas grib, lai par viņu īpašuma apsaimniekošanu maksā citi. Nelaiķis Ciceros esot teicis- kur nav taisnības, tur nevar būt tiesību. Banku lobijs klaju netaisnību grib pasniegt par īpašnieku tiesībām.