20. Marts 2012 /NR. 12 (711)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte
14
Prof. Dr.habil. iur.
Kalvis Torgāns
 

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli.

Prakse pret tīro teoriju

Divu E. Danovska un J. Briedes bargi nokritizēto rakstu (turpmāk – komentētie raksti)2 mērķis līdzās dažādām teorētiskajām problēmām bija rosināt diskusiju un panākt kaut vai dažu administratīvo tiesību zinātāju piekrišanu tam, ka blakus publisko tiesību personām civiltiesiskus darījumus ierobežotā darbības jomā spēj noslēgt arī tādas iestādes, kas nav atzītas par publiskām personām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

Kā noprotams, jautājuma būtība jāparāda ar konkrētu piemēru. Ministrijas padotībā esošai iestādei X ir nepieciešams kādas telpas remonts. Tās vadītājs, zinot savas budžeta līdzekļu iespējas, gatavojas noslēgt uzņēmuma līgumu ar SIA "GHK", un viņam jāizšķiras, vai līgumu slēgs iestāde, varbūt ministrija, vai Latvijas Republika kā sākotnējā juridiskā persona. Ja tā būtu Latvijas Republika, tad vadītājam jāapsver, vai viņš ir pilnvarots rīkoties valsts vārdā, kā šādu pilnvarojumu pierādīt un kurš būs atbildētājs, ja līguma izpildes gaitā radīsies strīds, piemēram, par darba izpildījuma kvalitāti un pieņemšanu vai samaksu. Ja viņš parakstīs līgumu, tad draud briesmas, ka tiesa no viņa iestādes vispār nepieņems prasības pieteikumu, jo pēc VPIL iestāde nav tiesību subjekts, bet civiltiesiskā strīdā Civilprocesa likums paredz tiesības tikai fiziskām un juridiskām personām. Tiesa, iespējams, norādīs, ka prasību celt vai par atbildētāju būt var sākotnējā publiskā persona, tas ir, valsts vai atvasināta publiska persona.

Dzīves vērojumi apstiprina, ka tiesas tomēr izskata civilstrīdus, kuros par pusi atzīst ministriju vai citu iestādi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Doma TO BB
23. Marts 2012 / 16:09
0
ATBILDĒT
Kur ir teikts, ka VID ir jāpiever acis?! Runa ir par strīdu risināšanas kārtību un piekritību!!!

Lūdzu nerakstiet komentāru, ja nesaprotat par ko ir diskusija....
BB
23. Marts 2012 / 09:58
0
ATBILDĒT
.. kājas, rokas, smadzenes, skan forši, un arī valsts pārvalde ir vienota vienā sistēmā,bet vai tas nozīmē, ka Latvenergo var darīt ko grib, jo valsts ir tās kapitāldaļu turētāja, bet VID ir jāpiever acis uz nelikumībām???



Lūdzu nejauciet izpildvaru ar valsts kapitālsabiedrībām.
arī jurists
22. Marts 2012 / 22:25
0
ATBILDĒT
...kritikas rakstā tā arī nesaņemts palika lūgums sniegt publiskas personas definīciju administratīvajās tiesībās vai vismaz nepieciešamās pazīmes, lai šo jēdzienu salīdzinātu ar juridiskas personas jēdzienu civiltiesībās un pārtrauktu jucekli termina \"juridiska persona\" lietošanā divās nozīmēs.

===============

To, profesor, Jūsu oponenti nav spējīgi izdarīt, jo administratīvās tiesības ir tik samudžinātas, ka paši oponenti tajās vairs nespēj orientēties.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties