\"vai atkāpsimies no ētiskām normām vai tomēr paliksim pie uzskata, ka ir profesijas, kas nav saistāmas ar sodāmības faktu\"



Un ko autors uzskata par atkāpšanos no ētikas normām?

Vai autors nesaprot, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu tām personām, kuras jebkad tika sodītas par visnenozīmīgako ar bērniem nesaistītu noziedzīgu nodarījumu, iespējams, nav visai attaisnojams?



Šajā lietā skolas direktors kļūdaini aizpildīja nodokļu deklarāciju, savu kļūdu atzinis, ar prokurora priekšrakstu dabūjis minimālo sodu. Pēc tam vairākus gadus mierīgi strādāja, un, kad pašvaldībai radās nepieciešamību viņu atlaist, tā izmantoja šo apstākli. Jo, redz, likums nenošķir, ar kādu noziedzīgu nodarījumu var un ar kādu nevar stradāt par pedagogu - nevar jebkurā gadījumā!



Silti iesaku palasīt arī Senāta lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā, kurā ir daudz labāka un pārliecinošāka argumentācija, nekā spriedumā.

https://docs.google.com/document/d/1MylHJ1yBsGLTqO RXW78BD_6cA2HaoJLnlN6-QTEguY/edit



Lasot šādus rakstus (un arī šādus Senāta spriedumus), mani pārņem dziļas skumjas. Nu cik daudz rakstīts un runāts par vispārējiem tiesību principiem, par samērīguma principu, bet viss velti. Daigas Iļjanovas/Rezevskas pūles nav spējuši mainīt valdošo pozitīvistisko tiesību izpratni uz dabisko tiesību izpratni. Joprojām tēze par samērīguma principa radiācijas efektu, kad tas ietekmē jebkuras tiesiskās attiecības, arī pie obligātā administratīvā akta, rada neizpratni un bailes.



Es uzskatu par pilnīgi pietiekamu ierobežojumu cilvēkam strādāt par pedagogu, ja viņš iesaistīts noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar vardarbību, tikumību vai bija vērsts pret bērniem (kā to arī paredz gaidāmie grozījumi).

Bet es nesaprotu, kā bērnus var apdraudēt skolotājs, kurš nepareizi aizpildīja nodokļu deklarāciju. Šāds profesijas ierobežojums man nešķiet samērojams ar mērķi. Ierobežojumiem jābūt samērīgi diferencētiem atkarība no nodarījuma rakstura.



Un Satversmes tiesa šajā lietā arī, kā Pontijs Pilats, mazgāja rokas nevainībā. Būtu labi, ja kāds varētu publicēt šis lietas Satversmes tiesas 2011.gada 20.aprīļa lēmumu. Lai visi paskatās uz šo tiesiskā inertuma piemēru.



Norādītas lietas numurs ir SKC-478/2011, nevis SKC-487/2011.

Paldies autoram par rakstu. ļoti ikdienišķs raksts, par normālu, triviālu tēmu. Paldies.