Visas valstis, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras kādā noteiktā vēsturiskās attīstības posmā piedzīvojušas plašu emigrāciju, atzīst dubultpilsonību vai pat multiplo pilsonību (piem., Kosova). Strādājot Eiropas Savienības institūcijā un dzīvojot Vācijā, ar pilsonības iegūšanu un zaudēšanu saistītie jautājumi šķiet īpaši aktuāli, jo nereti nākas saskarties ar situācijām, kur Latvijas pilsoņiem jāizdara sarežģītas un nevajadzīgas izvēles, kamēr daudzu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi citu valstu pilsonību sev un saviem bērniem var iegūt, nekādā veidā neapdraudot savu dzimšanas ceļā iegūto pilsonību.
Lai gan Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonības likumi vēl aizvien ir ārkārtīgi atšķirīgi (gan attiecībā uz pilsonības iegūšanu, gan zaudēšanu, gan attiecībā uz dubulpilsonības pieļaujamību), tomēr kopš 1985. gada vērojama skaidri izteikta tendence, ka samazinās to jurisdikciju skaits, kuras paredz automātisku pilsonības zaudēšanu labprātīgas citas valsts pilsonības iegūšanas gadījumā.1 Labprātīga citas valsts pilsonības iegūšana nav pamats sākotnējās pilsonības zaudēšanai Grieķijā (kopš 1914. gada), Bulgārijā, Rumānijā (kopš 1948. gada), Šveicē, Turcijā un Lielbritānijā (kopš 1949. gada), Polijā (kopš 1951. gada), Īrijā, Ungārijā (kopš 1957. gada), Francijā (kopš 1973. gada, ar grozījumiem 2009. gadā), Portugālē (kopš 1981. gada), Itālijā (kopš 1992. gada, ar grozījumiem 2010. gadā), Horvātijā, Islandē, Kiprā, Maltā, Moldovā un Somijā (kopš 2003. gada), Beļģijā (kopš 2007. gada), Luksemburgā (kopš 2009. gada), Slovākijā un Zviedrijā (kopš 2011.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
