1. Ierosinām, izdarot grozījumus Pilsonības likumā, aizstāt visā likumā vārdu "ārvalstnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citas valsts pilsonis" (attiecīgā locījumā).

Grozījumi nepieciešami saskaņā ar Imigrācijas likumā lietotajiem terminiem. Proti, ar Imigrācijas likumā lietoto terminu "ārzemnieks" saprot personu, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Tādējādi termins ietver arī personas, kurām Latvijas Republikā ir noteikts bezvalstnieka statuss. Tā kā Pilsonības likumā ir reglamentēti atsevišķi atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz personām, kurām ir noteikts bezvalstnieka statuss, un personām, kurām ir citas valsts pilsonība, termins "ārvalstnieks" būtu aizstājams ar terminu "citas valsts pilsonis".

2. Aicinām ar likumprojektu izslēgt Pilsonības likumā lietoto terminu skaidrojumu, jo Pilsonības likumā ietvertie termini ir skaidroti speciālajos likumos. Tā kā Pilsonības likumā nav ietverta īpaša to nozīme, ievērojot juridiskās tehnikas prasības, nav nepieciešams tos papildus iekļaut Pilsonības likumā.

3. Ar likumprojekta 1. pantu plānots izslēgt Pilsonības likuma 2. panta 1. punktā vārdus "izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību", tādējādi paredzot tiesības personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācējiem bez laika ierobežojuma reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem. Kā izriet no likumprojekta 6. pantā ietvertā Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 1. punkta, tiek pieļauta arī šo personu dubultpilsonība. Vēršam uzmanību, ka Pilsonības likuma 2. panta 1.¹ punkts dod iespēju reģistrēt Latvijas pilsonību arī etniskajiem latviešiem un līviem (ja tas ir dokumentāri pierādāms), kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Šīs likuma normas mērķis ir Latvijas valstij, nodrošinot tiesības etniskajiem latviešiem un līviem iegūt pilsonību, sekmēt viņu atgriešanos etniskajā dzimtenē. Tāpat nacionālām valstīm raksturīgs princips ir, ka katram valstnācijas piederīgajam ir tiesības uz savas valsts pilsonību neatkarīgi no dzīvesvietas un citas valsts pilsonības. Ievērojot minēto, lūdzam dubultpilsonības pieļaujamību attiecināt arī uz etniskajiem latviešiem un līviem neatkarīgi no to dzīvesvietas, kā arī nosakot Latvijas pilsonības iegūšanas priekšnoteikumu – latviešu valodas prasme. Atbilstoši minētajam Pilsonības likumā nepieciešams ietvert deleģējumu Ministru kabinetam noteikt latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību.

4. Ar likumprojekta 3. pantu paredzēts Pilsonības likuma 2. pantu papildināt ar 6. punktu, nosakot, ka Latvijas pilsoņi ir bērni, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi. Saskaņā ar Civillikuma 173. pantu adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Tādējādi minēto bērnu piederību Latvijas pilsonībai reglamentēs likumprojekta 2. pantā ietvertais Pilsonības likuma 2.