Lai gan Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, tiesu nolēmumi pierāda, ka atsevišķos gadījumos likuma izmaiņas nav nepieciešamas, jo uz strīdīgajiem jautājumiem Augstākās tiesas Senāts un citas tiesu instances ir devušas izsmeļošas atbildes. Turklāt Latvijas tiesās maksātnespējas procesu lūdz uzsākt arī Lietuvas pilsoņi, un Lietuvas Apelācijas tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, ar kuru tiesa konstatē, ka Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procesā tiesas spriedums papildus nav jāapstiprina Lietuvas Republikas tiesā. Šogad, iespējams, ir sagaidāmi vairāki Lietuvas pilsoņu maksātnespējas procesi, tādēļ rakstā atspoguļotā informācija varētu būt nepieciešama administratoriem, kas šos procesus uzraudzīs.

Jēdziena "nodokļu maksātājs" interpretācija Augstākās tiesas lēmumā

Joprojām atsevišķu tiesu tiesneši Maksātnespējas likumā noteikto nodokļu maksātāja statusu saista ar to, ka personai ir jābūt darba ņēmējam un jāmaksā sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savu viedokli par šī jēdziena interpretāciju ir paudusi ne tikai Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2010. gada 20. decembra lēmumā lietā Nr. 3-10/0244², bet arī Augstākās tiesas Senāts 2011. gada 23. novembra lēmumā lietā Nr. SPC-77/2011³. Tātad "ar Ventspils tiesas tiesneša 2011. gada 10. februāra lēmumu ir atteikts pieņemt fiziskas personas Sigitas K.-S. Maksātnespējas procesa pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.²⁵ panta trešās daļas 1. punktu.

Tiesnesis konstatējis, ka kopš 2010. gada 1. janvāra Sigitai K.-S. nav ienākumu, līdz ar to viņa pēdējo sešu mēnešu laikā nav bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja, bet Maksātnespējas likuma 127. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas subjekts var būt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

Protestā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs lūdzis atcelt Ventspils tiesas tiesneša lēmumu sakarā ar procesuālo un būtiskiem materiālo tiesību normu pārkāpumiem. Protestā pamatoti ir atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredz: Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti). Par rezidentu atbilstoši minētā likuma 14. panta otrās daļas 2. punktam atzīst fizisku personu, ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

Tiesnesim ir jānoskaidro, vai pieteicēja atbilst rezidentam izvirzītajām prasībām atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrās daļas 1. punktam.

Tā kā nodokļu maksātāja klasifikācija ir dota likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta pirmajā daļā un otrajā daļā, šī likuma norma atzīstama par speciālo tiesību normu.