Komentārs par "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa rakstu "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze", kas bija publicēts šā gada 20. marta "Jurista Vārda" numurā.
Žurnālā "Jurista Vārds" 2012. gada 20. martā (Nr. 12) rubrikā "Skaidrojumi. Viedokļi" publicēts zvērinātu advokātu biroja "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa raksts "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze". Rakstā autors centies sniegt ieskatu visnotaļ sarežģītajā tēmā: vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas pēc konkurenci regulējošām Latvijas un analoģiskām Eiropas Savienības (ES) tiesību normām atzīstamas par tādām, kas pēc mērķa vai sekām kavē konkurenci, līdz ar to atzīstamas par spēkā neesošām no to noslēgšanas brīža. Konkurences tiesību skaidrojumi Latvijas juridiskajā literatūrā sniegti salīdzinoši maz, tāpēc ir atbalstāma katra šāda iniciatīva, tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka ne visi autora secinājumi vērtējami viennozīmīgi.
Konkurences likums un Līgums par ES darbību – vienots mērķis, atšķirīga attiecināmība
M. Gailis pamatoti norāda uz Konkurences likuma (KL) 11. panta līdzību ar Līguma par ES darbību (LESD) 101. panta pirmo daļu. Latvijas konkurences tiesības ir pārņemtas no ES konkurences tiesībām, tādējādi Latvijas normatīvie akti šajā jomā veidoti saturiski un strukturāli līdzīgi kā attiecīgās ES tiesību normas. Būtiskākā atšķirība starp abiem regulējumiem ir to juridiskajā attiecināmībā. ES konkurences tiesības attiecas uz tādām tirgus dalībnieka (vai vairāku tirgus dalībnieku) darbībām, ar kurām var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, turpretim KL piemērojams tādai rīcībai, kas var ietekmēt konkurenci tikai Latvijā vai kādā tās daļā.1
Jebkurā gadījumā, pat piemērojot konkrētas lietas izskatīšanā tikai KL, Konkurences padome gandrīz vienmēr atsaucas uz ES Tiesas (EST) judikatūrā sniegtajiem konkrēta aspekta skaidrojumiem, kā arī Eiropas Komisijas vadlīnijām attiecīgo tiesību normu piemērošanai. Arī Latvijas administratīvās tiesas, vērtējot pārsūdzētos Konkurences padomes (KP) lēmumus, analizē konkrētajā jautājumā iedibināto praksi EST judikatūrā, lai tādējādi uzsvērtu, pamatotu vai skaidrotu attiecīgo jautājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
