Lekcijas sākumā E. Levits norādīja, ka ar valsts konstitūcijas saturu nevar saprast tikai to, kas konstitūcijā expressis verbis ierakstīts. Vēsture ir pierādījusi, ka šāda pozitīva konstitūcijas interpretācija noved pie demokrātiskas valsts iekārtas sabrukuma. Piemēram, Veimāras konstitūcijas interpretācijā bija procesuāla demokrātija bez materiāla satura. Suverēns ir visvarens (omnipotents), un tas var likvidēt gan savu valsti, gan tās demokrātisko valsts iekārtu.
E. Levits citēja Kārli Dišleru, kurš 1921. gadā norādīja, ka "Deklarācijai par Latvijas valsti" nav pagaidu raksturs. Tas ir pamatlikums, kas izdots uz nenoteiktu laiku jeb, kā dažreiz mēdz formulēt, "uz mūžīgiem laikiem". Iznīcināt deklarācijā izteiktos demokrātijas principus varētu tikai reakcionārs apvērsums valsts iekšienē vai naidīga pārspēka uzbrukums no ārienes. Mierīgā, likumīgā ceļā "Deklarācijā par Latvijas valsti" formulētie principi varētu tikt grozīti tikai tautas nobalsošanas ceļā (referendumā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.