Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās pārrunās un pārdomās, var būt visnotaļ liela nozīmība Latvijas Republikas tiesiskā statusa konkretizēšanai. Cerībā, ka arī manas papildinātājas piezīmes palīdzēs iedzīvināt mūsu kopējās pārrunas šinī jautājumā, atļaujos tās pievienot iepriekš minetam rakstam.
1. Vai mēs vēl esam Latvijas pavalstnieki, vai nē? Ja Latvijas Rep. kā valsts izbeigusi pastāvēt, tad arī mēs vairs neesam Latvijas pilsoņi, jo starptautiskās tiesības un pienākumi nevar pastāvēt bez šo tiesību subjekta – suverenas valsts. Pēc tam, kad 1940. g. 21.7. "jaunievēlētās Saeimas" pirmajā sēdē kompartijas pārstāvis "pasludināja" Latviju par Pad. Republiku, ko nelikumīgi izvēlētie "tautas pārstāvji" (vēlēšanas nenorita pēc vēlēšanu likuma un "saeimā" tika ievēlētas personas, kas nemaz nebija Latvijas pavalstnieki u. c.) pārejas formulas veidā akceptēja, pārkāpjot Latvijas satversmes 77 §, kas noteica obligāto referendu Latvijas valsts suverenitates (Satversmes 1, 2, 3 un 6 §§.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.