1.

Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā.

Ja mēs gribam ne tikai atjaunot Baltijas tautu nacionālo un politisko brīvību, bet arī to nodrošināt ilgstošai nākotnei, tad jau šodien jāsāk pārdomāt un pārrunāt kopējos Baltijas tautu uzdevumus.

No pagātnes piedzīvojumiem jāmācās, jāvelk tāli ejošas konsekvences. Piedzīvojumi gaiši rāda, ka Baltijas valstis atrodas vienādā starptautiskā stāvoklī un tām ir kopējas dzīvības intereses. Acīm redzot, šīs kopējās dzīvības intereses Baltijas tautas vislietderīgāk var sargāt ar kopēju gribu un kopēju spēku. Un šī kopējā griba un spēks vislabāk var veidoties un funkcionēt, ja Baltijas nācijas apvienotos kopējā Baltijas federatīvā valstī, nodibinot Baltijas savienotās valstis.

Valsts ārpolitikai dažreiz ir izšķirīgas, pat liktenīgas konsekvences valsts dzīvē. Veidojot ārpolitiku, vienmēr jārūpējas par nācijas pastāvēšanas drošības garantijām. Kritiskos brīžos pat jāizšķiras par karu vai mieru. Ja mazai valstij ir ļoti grūti lemt par karu pret lielvalsti, kas tai grib laupīt brīvību, tad vēl jo grūtāk tai ir lemt par karu, lai ietu palīgā citai mazai valstij karā pret lielvalsti.