2010.gada 8.jūnijā Tiesībsarga birojā tika saņemts Jūsu iesniegums (reģistrēts ar Nr.xxx), kurā norādījāt, ka 2010.gada maijā izdotajā A.Grūtupa grāmatā "Maniaks" autors, publiskojot slēgtā tiesas sēdē izskatītus materiālus, ir pārkāpis A.B. garantēto privātās dzīves neaizskaramību, kā arī aizskāris viņas cieņu un godu.

Izskatījis minēto iesniegumu, tiesībsargs pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 24.panta otro daļu, ierosināja pārbaudes lietu, lai izvērtētu, vai, publicējot A.Grūtupa grāmatā "Maniaks" slēgtā tiesas sēdē izskatītas krimināllietas materiālus, kas atklāj noziegumā cietušās personas identitāti un privātās dzīves aspektus, ir pārkāptas A.B. garantētās cilvēktiesības.

[1] Personas dati ir cieši saistīti ar personas privāto dzīvi, tādēļ, vērtējot iespējamo privātās dzīves un privātuma aizskārumu, publicējot grāmatā ar personu saistītu sensitīvu informāciju no krimināllietas materiāliem, ir svarīgi noskaidrot divus aspektus: * ko saprot ar personas privātumu un kādā veidā ir noregulēta personas privātuma un privātās dzīves aizsardzība, kā arī * vai konkrētajā gadījumā A.B. privātās dzīves aizskārumu pieļāva likums, tam bija leģitīms mērķis, un vai privātuma ierobežojums bija nepieciešams un konkrētajā situācijā samērīgs.

Jēdzieni "personas privātums" un "privātā dzīve"

[2] Indivīda privātumu var tulkot ļoti plaši. Tiesības uz privātumu var definēt kā tiesības izdzīvot savu dzīvi ar minimālu iejaukšanās pakāpi. Saturiski tiesībās uz privātumu ietver indivīda tiesības pavadīt savu dzīvi esot aizsargātam no:

a) iejaukšanās viņa privātajā, ģimenes un mājas dzīvē, b) iejaukšanās viņa garīgajā un fiziskajā integritātē vai viņa morālajā vai intelektuālajā brīvībā, c) uzbrukumiem viņa godam un reputācijai, d) nepatiesu ziņu sniegšanas par viņu, e) attiecīgu mulsinošu faktu atklāšanas par viņa privāto dzīvi, f) viņa vārda, identitātes vai attēla izmantošanas, g) izsekošanas, ziņkārīgo uzbrukumiem, novērošanas un nomelnošanas, h) korespondences pārbaudes, i) privātās komunikācijas (rakstveida vai mutiskās) ļaunprātīgas izmantošanas un j) informācijas izpaušanas, ko persona ir ieguvusi vai saņēmusi, pārkāpjot profesionālo konfidencialitāti¹.

[3] Privātās dzīves koncepts skar gan personas fizisko, gan morālo integritāti². Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – "ECT") judikatūru jēdziens "privātā dzīve" ir plašs un tiesības uz personas datu aizsardzību var būt viens no tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ievērošanas aspektiem, tomēr tas nenozīmē, ka uz visiem personas datiem noteikti attiecas "privātās dzīves" jēdziens.

[4] Personas dati ir jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjektu"); identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru [personas kodu] vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus.