Ja divu augstu tiesu tiesneši ir pieļāvuši elementāru neokompetenci, var domāt visu ko, arī to sliktāko. Taču šoreiz raksta pēdējais teikums ir jālasa kopā ar rindkopas pirmo teikumu par AT Senātu. Bijušais ģenerālprokurors J.Maizītis vienā intervijā ir teicis, ka juristu vide Latvijā ir korporatīva vide, kur cilvēki izglītību ieguvuši pārsvarā vienā juridiskā fakultātē; vieni kopā šņabi dzēruši, citi saprecējušies; vienā brīdī viņš ir izmeklētājs, prokurors, pēc tam tiesnesis. Grūti distancēties no agrākās (un tagadējās - V.C.) draudzības vai vienkārši pazīšanās, nav jau nemaz jāuzpērk, vienkāŗši jāaiziet pie kursa biedra un jāaprunājas...

Lūk, zinot konkrēto attiecību specifiku, man ir lielas bažas par lietas iznākumu kasācijas instancē. Var teikt, ka šī iemesla dēļ lielā mērā arī tapa pats raksts.

Angliski ir teiciens, kas aptuveni tulkojams tā: nemeklējiet ļaunu nodomu tur, kur notikušo var izskaidrot ar elementāru nekompetenci. Vai tiešām raksta pēdējo teikumu, kur autors paliek pussoli no atklātas tiesnešu nosaukšanas par noziedzniekiem (kukuļņēmējiem), pēc visa aprakstītā vēl bija jāpievieno galā?