14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Subjekts un tā procesuālās tiesības
11
Bac.iur.
Elīna Semeņuka
LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Kopš 1998. gada 6. novembra, kad spēkā stājās Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības", tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas konstitucionālā līmenī. Taču tikai salīdzinoši nesen personas ir arī sākušas apzināties savas tiesības vides jomā. Pēdējo gadu laikā tiesās strauji ir pieaudzis pieteikumu skaits par iespējamu tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskārumu, tādējādi rodas jautājums, kā šīs tiesības pareizi piemērot praksē. Diemžēl Latvijas tiesību doktrīnā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir pētītas maz, joprojām pastāv daudz diskutablu un neatrisinātu problēmu. Tāpēc šajā rakstā autore sniegs ieskatu jautājumā, kas ir tiesību dzīvot labvēlīgā vidē subjekts, šajā nozīmē īpaši analizējot juridisku personu, kā arī norādīs uz šāda subjekta procesuālajām tiesībām.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zaneta
17. Augusts 2012 / 00:27
0
ATBILDĒT
Raksts patiešām interesants, it īpaši tādēļ, ka ļoti maz mums šajā jomā pētījumu un diskusiju. Bet ar savu komentāru gribēju vērst autores uzmanību uz vairākām būtiskām neprecizitātēm, kas atrodamas rakstā attiecībā uz Orhusas Konvenciju un tajā noteikto (jāatzīmē arī, ka daudzas atsauces ir ļoti neprecīzas, tai skaitā, attiecībā uz Konvenciju, rakstā visur ir atsauce uz ratifikācijas likumu, nenorādot konkrētus pantus, kuri pamatotu autores apgalvojumus). Attiecībā uz Orhusas Konvenciju, ieteiktu pievērst uzmanību, ka tajā ir trīs atšķirīgi regulējumi sabiedrības tiesībām vērsties tiesā. Visi trīs ietverti 9.pantā, bet atšķirīgās daļās. Autores piesauktais 9(2)pants un tur minētā \'ieinteresētā sabiedrība\' (public concerned) un tās tiesības vērsties tiesā attiecas tikai uz Orhusas Konvencijas 6.panta un daļēji arī 7.panta tiesību aizskārumiem. Faktiski uz gadījumiem, kad pārkāptas tiesības uz sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā (piemēram, atļauju izdošana piesārņojošai darbībai utml.). Jebkurā gadījumā neattiecas uz gadījumiem, kad tiek apstrīdēti normatīvie akti vtml. ST kompetences lietas. Ja analizē ST lietas un vēlas piesaukt Orhusas Konvenciju, tad tomēr būtu jāskatās Konvencijas 9(3).pants. Kur būtiskā atšķirība? Tas nenosaka konkrētus kritērijus (kurus autore meklē), bet iekļauj plašu terminu \\\"members of the public\\\" turpinot, \\\"kas atbilst kritērijiem, ja tādi noteikti valsts NA\\\" Vārdu sakot, atstājot katras valsts ziņā noteikt kritērijus vai ne. Lai apskatītu vai LV noteikusi kritērijus, vispirms būtu vairāk jāpievēršas Vides aizsardzības likumam, kas ir pamat NA, ar kuru LV ievieš Konvenciju un šajā likumā autores minētie kritēriji n a v ietverti, ar domu, ka vides aizsardzībā jāļauj iesaistīties visplašākajam sabiedrības lokam. Jāatzīst, ka patiesi ir autores piesauktie piemēri, kur tiesas savā praksē mēģina tomēr ieviest kritērijus un tas ir viens no diskutablākajiem jautājumiem, jo tā ir normatīvajiem aktiem (un noteikti Orhusas Konvencijas principiem) pretēja prakse. Neskatoties uz šo aicinājumu -autorei pievērst uzmanību Konvencijas atšķirīgajam regulējumam (visas neprecizitātes te neminēju), raksts ir labs un par to paldies.
Proficius Aliri
15. Augusts 2012 / 08:01
0
ATBILDĒT
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē var aizsargāt dažādos veidos, resp., dažādos procesos – Satvers tiesā, administratīvā vai civilprocesā, iespējams, pat krimināltiesiski. Rakstā šie dažādie veidi nav precīzi nodalīti, bet procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja dažādos procesos nav gluži vienāda.

Rakstā tomēr nav pieminēti vairāki jautājumi, kas personu tiesībspējas un rīcībspējas (arī procesuālās) aspektā būtu visai interesanti:

1) tiesību subjekti, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi (APL 29.p., arī CPL 88.p.);

2) tiesībspējīgās personālsabiedrības (nav juridiskās personas).

Šķiet, ka visai precīzi nav nodalīts tiesību dzīvot labvēlīgā vidē materiāltiesiskais un procesuālais aspekts. Tur parādās arī intertemporālais momentiņš. Proti, kurā mirklī biedrības u.tml. statūtos ir jāparādās minētajam vides aizsardzības mērķim – biedrības izveidošanas laikā, tiesību aizskāruma rašanās brīdī vai tikai tad, kad īsteno savas procesuālās tiesības. Gribētos arī uzzināt, cik liela nozīme ir tādam formālam ierakstam. Rakstā minēts, ka tas ir galvenais kritērijs, vismaz salīdzinājumā ar darbības atbilstību mērķim. Bet ja biedrības statūtos ierakstīts kaut kas vispārīgs, piemēram, tiesību un interešu aizsardzība, bet visu savu ilgo pastāvēšanas laiku biedrība bijusi vēl aktīvāka vides jomā nekā pārliecināts Greenpeace aktīvists savos kvēlākajos sapņos?
izlasīju
14. Augusts 2012 / 21:12
0
ATBILDĒT
Labi strukturēts raksts un, ņemot vērā to, ka tapis pirms Satversmes komentāru iznākšanas, varbūt ir parāk teorētisks, jo, acīmredzot, tas bija centiens apkopot visu par šo tematu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties