Pārsteidzošā kārtā šā gada vasara visumā izdevusies tāda, kā pienākas. Vispirms atvaļinājumu gaidīšana, pēc tam – paši atvaļinājumi, tipiskās sūdzības par laikapstākļiem – gan par karstumu, gan arī lietavām. Pēc pāris beidzamajām ekonomiskās un politiskās krīzes vasarām, starp kurām droši vien neaizmirstamākā ir pērnās Saeimas atlaišanas vasara, varētu šķist, ka šogad esam nonākuši patīkamā miera ostā.

Tomēr arī šajā atvaļinājumu sezonā kāds ir parūpējies, lai jurisprudences un tiesībpolitikas vērotājam nebūtu pavisam garlaicīgi, turklāt interesanti notikumi sagaidāmi arī rudenī.

Tiem, kuriem tuvāks studiju sols, droši vien garām nav paslīdējusi augstskolās īstenoto studiju programmu ilgtspējas novērtēšana, kā arī centieni šos rezultātus padarīt par publiski nepieejamiem. Protams, rezultāti nav īpaši pārsteidzoši. Kā jau mēs sen visi zinām, gandrīz visās Latvijas augstskolās īstenotās juristu apmācības ir izcilas un kvalitatīvas, nodrošinot pasaules vai vismaz Eiropas līmeņa juridisko izglītību.

Plašu uzmanību izpelnījusies nelaimīgo grozījumu likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" pieņemšanas gaita. Divi Valsts prezidenta veto raksti, šķiet, samulsinājuši ne tikai politikas vērotājus – tagad laikam nevienam nav skaidrs, kādiem šiem likuma grozījumiem būtu jāizskatās. Tomēr droši vien beidzamajā veto rakstā ietvertā Satversmes 73. panta interpretācija kādam varētu būt par iemeslu studiju mazliet vēlākai beigšanai.

Tāpat ļoti daudzi iesaistījušies diskusijās par demogrāfijas sekmēšanu, kas ierasti rezultējušās karstā domapmaiņā par mūžveco abortu jautājumu. Jebkurā gadījumā vērojama klasiska juristu un ne tikai domāšanas paradigma – lai atrisinātu kādu problēmu, nepieciešama normatīvo aktu grozīšana. Vislabākie rezultāti esot gadījumos, kad problēmu risinot ar grozījumiem Satversmē vai vismaz likumos.

Droši vien nevienu vien jau sen ir pārņēmušas normatīvo plūdu sajūtas – ikviena sabiedriskās dzīves joma tiek regulēta un pārregulēta. Papildus tam vērojams pat zināms paradokss – jo detalizētāks regulējums, jo detalizētākus jaunus papildinājumus tas prasa. Labā ziņa šajā kontekstā varētu būt saistīta ar oficiālā laikraksta izdošanu elektroniskā formātā no jaunā gada. No mūsu normu plūdiem vismaz necietīs meži, jo netiks vairs patērēts papīrs.

Vasaras karstākā aktualitāte, ja vien var ticēt plašsaziņas līdzekļos nokļuvušajai informācijai, tomēr saistās ar divu tiesnešu aizturēšanu par pašpalīdzību finanšu jautājumu kārtošanā. Šajā reizē ne velti atminēties pagodinošo apzīmējumu "praktiskais latvietis", ko ik pa brīdim lietojam sadzīves sarunās, lai uzteiktu kāda attapīga līdzpilsoņa praktiskumu un saimnieciskumu.

Nav šaubu, ka rudenī noteikti mūs sagaida tiesu varas un politiķu solījumi kārtot tiesu sistēmu un glābt tiesu reputāciju. Tāpat kā jau gana ierasti ir sistēmai piederīgo stāsti par to, ka mūsu tiesu sistēma ir viena no labākajām un profesionālākajām Eiropā, tikai sistēmas lietotāji un starptautiskie eksperti, kas to kritizē, līdz galam nespējot to izprast un novērtēt.