2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā, gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā." Šīs M. Ruķera prognozes bijušas tālredzīgas, jo pēc viņa publikācijas "Jurista Vārda" redakcija saņēma žurnāla lasītāju aicinājumus neatstāt novārtā rakstā skarto būtisko tēmu un tās sakarā uzklausīt vēl citus viedokļus.
Silga Celma, Uzņēmumu reģistra personas datu aizsardzības speciāliste
M. Ruķera rakstā pamatā pausts viedoklis par personas datu aizsardzības principu ievērošanu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) vesto reģistru darbībā. Atbildot uz rakstā norādīto par atsevišķiem datu apstrādes aspektiem Reģistrā, ir jāprecizē tajā teikto attiecībā uz datu publisku pieejamību kādreiz un šobrīd.
Reģistram ir 14 publiski reģistri, kuri galvenokārt ir nepieciešami tajos reģistrēto subjektu un trešo personu aizsardzībai.1 Tajos Reģistrs reģistrē likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 1. panta 1. punktā uzskaitītos tiesību subjektus un juridiskos faktus. Taču Reģistrs ne tikai veic likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju, bet ir arī ļoti liela fizisko personu datu krātuve. Tiesību subjektu darbību regulējošajā normatīvajā aktā un juridisko faktu reģistrācijas noteikumos ir skaidri noteikts, kādas ziņas un datus ieraksta attiecīgajā publiskajā reģistrā. Tātad saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto Reģistram kā valsts pārvaldes iestādei ir uzlikts pienākums apstrādāt konkrētus personas datus likumdevēja noteiktam mērķim.
Reģistrs īsteno valstij nozīmīgu projektu,2 kura rezultātā 2011. gada augustā valsts ir ieguvusi kontroli pār Reģistra informācijas sistēmu un tās datubāzēs uzkrāto datu izplatīšanu. Informācijas sistēmas īpašumtiesību pārņemšana no privātā sektora ir būtisks pavērsiens Reģistra darbībā.3 Ar to tiek nodrošināts, ka Reģistra nepārveidoti dati no reģistriem uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai, arī atkalizmantošanai.
Taču vienlaikus 2011. gads Reģistram bijis nozīmīgs ne vien ar informācijas sistēmas pārņemšanu, bet arī kopš pagājušā gada liela uzmanība Reģistrā tiek pievērsta fizisko personu datu aizsardzības jautājumiem. Proti, no 2011. gada Reģistrā ir norīkots personas datu aizsardzības speciālists. Reģistrs iespēju robežās nodrošina ikvienas personas, kuras datus atbilstoši normatīvo aktu prasībām apstrādā, tiesības uz tās personas datu aizsardzību, kā to par pienākumu uzliek Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
