4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)
Redakcijas sleja
Pilnīga izstrādātība

Zinātāji mēdzot teikt, ka Satversmē neesot neviena lieka vārda. Pat mazākajam saiklim un apzīmētājam esot dziļi pārdomāta un apzināta jēga. Ņemot vērā Satversmes lakonismu jeb, precīzāk sakot, tekstuālo skopumu, droši vien tā arī varētu būt. Ja kāds vārds Satversmē ir rakstīts, tad to nevar norakstīt uz tās autoru romantisko poētismu un ūdeņaino liekvārdību.

Tuvākajās nedēļas droši vien kārtējo reizi pārliecināsimies par Satversmes autoru viedumu. Diskusijas, kuras raisījis 10 000 pilsoņu parakstītais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", jau iezīmējušas tos Satversmes vārdus, kuriem būs ārkārtīgi liela nozīme. Satversmes 78. pants prasa, lai pilsoņu iesniegtais likumprojekts būtu "pilnīgi izstrādāts". Līdz ar to likumprojekta turpmākā virzība būs atkarīga no tā, vai tas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.

Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka rūpīgi vērtēs, vai iesniegtais projekts uzskatāms par pilnīgi izstrādātu. Tāpat plašsaziņas līdzekļos izskanējusi arī interpretācija, ko nozīmējot Satversmē ietvertā pilnīgas izstrādātības prasība.

Atbilstoši izskanējušajam viedoklim pilnīga izstrādātība prasa, lai likumprojekts būtu noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, būtu saprotams un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā. Taču papildus tam esot nepieciešams, lai likumprojekts būtu atbilstošs Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Vispārēji raugoties, prasība gan pēc formālas, gan arī saturiskas izstrādātības ir pilnībā attaisnojama. Zinot Satversmes 78. panta procedūras, diez vai būtu pieļaujama tautas nobalsošana par likumprojektu, kurš tehniski nav pienācīgi uzrakstīts vai arī neatbilst Satversmei. Tomēr vairākas lietas vedina ar lielu uzmanību raudzīties uz Centrālās vēlēšanu komisijas gaidāmo lēmumu.

Visupirms jau tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija pēc neatkarības atjaunošanas līdz šim nav apsvērusi iespējas kādu likumprojektu atzīt par pilnībā neizstrādātu, liecina, ka esam jaunas un interesantas prakses maiņas priekšā. Tehniska izstrādātība šajā ziņā jau savulaik ir vērtēta, jo droši vien tikai vienaldzīgais neko nav dzirdējis par vēsturisko 1928. gada precedentu. Tomēr daudz interesantāks jautājums ir par saturiskajām prasībām, proti, atbilstību Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Pilsoņu kopums ir tāds pats likumdevējs kā Saeima. Kaut kā nav manīts, ka Saeimai būtu aizliegts pieņemt likumus, kas neatbilstu Satversmei vai starptautiskajām tiesību normām. Vienkārši Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas pēc tam šādus likumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Ja atzītu, ka pilnīgi izstrādāts likumprojekts sevī ietver prasību pēc tā satversmības un atbilstības starptautiskajām saistībām, izrādītos, ka līdzās Satversmes tiesai par tiem pašiem jautājumiem lemj arī Centrālā vēlēšanu komisija un galīgo lēmumu pieņem administratīvā tiesa.

Iespējams, šāds modelis ir ietverts pilnīgas izstrādātības standartā. Ja tas sāktu funkcionēt, mēs patiešām kārtējo reizi pārliecinātos, ka Satversmē nav neviena lieka vārda.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties