Tiesību tālākveidošanas praktiskās izpausmes Latvijas krimināltiesībās līdz šim nav pētītas tikpat kā nemaz, tās minētas vien garāmejot, īpaši tas attiecas uz tiesību tālākveidošanu, piemērojot tiesību normas, kas noteic noziedzīgu nodarījumu sastāvus. Arī tiesību tālākveidošanas teorētiskie aspekti, tostarp tās metožu pieļaujamība krimināltiesībās, lielu zinātnieku uzmanību nav izpelnījušies.1 Un kā nu ne – vismaz teorētiski taču analoģija krimināltiesībās ir stingri aizliegta, savukārt teleoloģiskajai redukcijai un citām tiesību tālākveidošanas metodēm tradicionāli tiek pievērsta mazāka uzmanība.2 Tomēr praksē arī krimināltiesībās visai plaši tiek veikta tiesību tālākveidošana: analoģija, teleoloģiskā redukcija, nenoteiktu juridisku jēdzienu piepildīšana ar saturu un vispārējo tiesību principu konkretizācija.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
