Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012. gada 18. maijā pieņēma spriedumu, kurā nekonstatēja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos 2010. gada beigās ir notikusi reorganizācija1 vai karavīru skaita samazināšana. Tāpat Senāts nevērtēja pieteicēja apgalvojumu par to, ka viņa amats tika pārveidots par civilā darbinieka amatu, jo tas tika izteikts tikai kasācijas sūdzībā un Senāta ieskatā nebija pamatots ar pierādījumiem, kas būtu pārbaudāmi.2
Lietas būtība: pieteicēja prasījums par administratīvā akta grozīšanu, nosakot, ka viņam ir tiesības uz izdienas pensijas saņemšanu, jo pastāv Militārā dienesta likuma 43. panta otrās daļas 7. punkta nosacījumi, proti, profesionālā dienesta līgums pēc vadības iniciatīvas ar pieteicēju ir izbeigts pirms termiņa sakarā ar reorganizāciju vai karavīru skaitu samazināšanu.
Administratīvā procesa likuma pamatmērķis ir pakļaut izpildvaru neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei.3 Tas ir saistāms ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas ir nostiprinātas gan Latvijas Republikas Satversmē,4 gan vairākos starptautiskos dokumentos un līgumos – gan ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijā,5 gan Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām.6 Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas7 6. pantā, kas ir viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesā visvairāk piemērotajiem pantiem.8
Tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas arī uz tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumiem, kas noteikti ar valsts pārvaldes iestādes izdotu administratīvo aktu, publisko tiesību līgumu vai nodarīti ar iestādes faktisko rīcību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.