Amicus curiaeinstitūtam mūsdienās ir nozīmīga loma tiesas procesā angloamerikāņu tiesību sistēmā, un pēdējo gadu laikā tas arvien biežāk iesaistās arī starptautiskajā tiesvedībā. Iespēju amicus curiae iesaistīties administratīvajā procesā tiesā paredz arī Administratīvā procesa likuma 183. pants. Tā kā minētā tiesību norma Administratīvā procesa likumā iekļauta salīdzinoši nesen, turklāt tā ierobežo šī tiesību institūta ratione personae kritēriju līdz noteiktai kapacitātei, praksē administratīvās tiesas minēto pantu piemēro samērā reti, turklāt ne vienmēr atbilstoši institūta mērķim. Savukārt Latvijas tiesību zinātnē amicus curiae institūta saturs līdz šim nav pienācīgi pētīts. Tādējādi šī raksta (un tam sekojošo turpinājumu citos JV numuros) mērķis ir atklāt amicus curiae institūta administratīvajā procesā tiesā saturu un analizēt ar to saistītos problēmjautājumus, vienlaikus īsi raksturojot šī tiesību institūta koncepciju arī citos tiesvedības mehānismos gan Latvijā, gan pasaulē.