16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)
Tiesību politika
Vai juridiskās metodes jāreglamentē normatīvajos tiesību aktos
17
Gundega Slaņķe
LU Juridiskās fakultātes doktorante

Latvijas tiesību zinātnē patlaban dominē uzskats, ka juridiskās metodes normatīvajos tiesību aktos reglamentēt nevajag. Juridiskās metodes ir izstrādājusi tiesību doktrīna, likumdevējs tās bieži vien nemin vispār vai apraksta kļūdaini, tādēļ tās izmantojamas atbilstīgi doktrīnā noteiktajam.1 Kā norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) profesore Dr.iur. Daiga Rezevska, neatkarīgi no tā, vai likumdevējs ir vai nav spējis judikatūru ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autore
22. Oktobris 2012 / 21:45
0
ATBILDĒT
Cienījamā tiesnese V.!

1. \"Tiesa nevis principiāli neatzīst analoģiju un principus, bet neatrod pamatu tos piemērot. Un, kad uzskata, ka tas ir nepieciešams, tad gan principus piemēro, gan analoģiju izmanto.\"

Diemžēl manis minētie gadījumi liecina tieši par pretējo!

2. \"Ja palasa kaut vai šeit, \"JV\", publicētos tiesu nolēmumus, tad Jūsu apgalvojums par juridiskās metodes nepārzināšanu ir acīmredzami nepareizs.\"

\"JV\" tiek publicēti daži vislabākie nolēmumi, kuri neveido pat 1% no to kopējā skaita. Kā gan lai pēc tiem spriež par tiesu nolēmumiem kopumā?! Diemžēl šie publicētie nolēmumi ir izņēmumi, lai gan tādiem vajadzētu būt visiem nolēmumiem. Un es rakstīju, ka tiesību piemērotāji ļoti bieži nezina tiesību teoriju, nevis ka to nezina vispār neviens.

3. \"Viss atkarīgs no konkrētās lietas. Un par to mēs neko nezinām. Jurista cienīgi ir nemētāties ar vispārīgiem apgalvojumiem, ja nav zināmi lietas apstākļi.\"

Tad es rakstu jau 3.reizi: lietas būtība ir aprakstīta manis pieminētajā Magdas Papēdes rakstā! Analizētajā lietā nav mainījies pilnīgi nekas, un lielā mērā arī par to bija mans raksts.

4. \"Vai arī citiem atļauts \"JV\" paust tādus pašus vispārīgus apgalvojumus par nekompetentiem un nekaunīgiem procesa dalībniekiem (pēc definīcijas), par nekompetentiem advokātiem (pēc definīcijas)?\" Negrasos apšaubīt nekompetentu advokātu esamību. Tomēr te ir viena ļoti būtiska atšķirība - advokātu un citu juristu, kas veic tādas pašas darbības, rakstudarbi un rīcība nevienam nav saistoša, turpretī iestāžu un tiesu rīcība un nolēmumi gan. Šā iemesla dēļ to, ko (iespējams) var piedot citiem juristiem, nevar piedot tiesnesim.

4. Rakstā pieminētās situācijas nebūt nav vienīgās, raksta ierobežotā apjoma dēļ izraudzījos \"viskrāšņākās\". Gadās arī tā, ka tiesa neprot ne jau piemērot analoģiju vai principus, bet gan pavisam vienkāršu lietu - izveidot faktisko sastāvu un to pareizi subsumēt tiesību normas tiesiskajam sastāvam. Turklāt jāteic, ka personas, kuras vēl nav ieguvušas jurista kvalifikāciju, proti, studenti, to šajā lietā prata izdarīt. Vai šāda tiesnešu nekompetence nav ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums?
V.
20. Oktobris 2012 / 04:17
0
ATBILDĒT
Savā praksē savukārt redzu, ka principi lielākoties tiek piesaukti vietā un nevietā, neizprotot to jēgu, un ar analoģiju mēģina pamatot sev izdevīgu iznākumu, kad normas to neparedz. Tiesa nevis principiāli neatzīst analoģiju un principus, bet neatrod pamatu tos piemērot. Un, kad uzskata, ka tas ir nepieciešams, tad gan principus piemēro, gan analoģiju izmanto.

Tas, ka ir jāpiemēro principi vai jāizmanto analoģija, nenozīmē, ka tas jādara ikvienā gadījumā, kad kāds tos piesauc.

Ja palasa kaut vai šeit, \"JV\", publicētos tiesu nolēmumus, tad Jūsu apgalvojums par juridiskās metodes nepārzināšanu ir acīmredzami nepareizs. Un, ja vēl palasa komentārus, tad nāksies sastapties arī ar tādiem, kuros tiesa kritizēta par pārāk lielu atraušanos no likuma teksta vai no mērķa (kā nu kurš to saskata).

Viss atkarīgs no konkrētās lietas. Un par to mēs neko nezinām. Jurista cienīgi ir nemētāties ar vispārīgiem apgalvojumiem, ja nav zināmi lietas apstākļi.
Autore
19. Oktobris 2012 / 20:40
0
ATBILDĒT
Labvakar! Paldies par argumentētajiem komentāriem! Uzskatu par nepieciešamu pievienot arī savējos.

1. Par to, ka juridiskās metodes pastāv tiesiskajā sistēmā kā vispārējie tiesību principi, var palasīt, piemēram Daigas Iļjanovas grāmatā \"Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana\" (skat. īpaši 70.-74.lpp.).

2. \"Secinājums ir tāds, viena administratīvajā procesā un vienā civillietā iestāde un tiesa neapmierināja šī raksta autores lūgumus, tāpēc \"gan iestādes un amatpersonas, gan tiesas un tiesneši - ļoti bieži nezina pat elementāras tiesību teorijas atziņas.\"\"

Nepavisam ne tā! Aprakstītajai iestādes rīcībai ar mani nebija un nav vispār nekāda sakara! Vienkārši, strādājot tajā institūcijā, kuras jurists rakstīja izglītojošo vēstuli par tālākveidošanu, es par šo notikumu uzzināju. Manuprāt, tas ir šokējoši, ka privātpersonām saistošus lēmumus pieņem juridiski analfabēti. Tas būtu tas pats, ja operāciju veiktu nevis ķirurgs, bet santehniķis. Manuprāt, no situācijas apraksta ir pilnīgi skaidrs, kur slēpjas iestādes nekompetence. Iestāde saprot, ka situācijas ir līdzīgas, bet nepieņem lēmumu pēc analoģijas un tādējādi pārkāpj personu tiesības, tostarp cilvēktiesības.

3. Tiesu kāzuss gan ir saistīts ar mani, taču ne jau tikai ar mani, bet arī daudziem citiem, kuri lietās ir pieņemti klaji prettiesiski lēmumi. Manuprāt, arī par šo kāzusu no konteksta viss ir saprotams. Jāņem arī vērā, ka publikācijai šajā rubrikā ir ļoti ierobežots apjoms, tādēļ jāizsakās maksimāli īsi. Tiem, kas nav sapratuši, iesaku izlasīt rakstā minēto Magdas Papēdes rakstu. Jau tajā doktorante norādīja uz visām tiesu kļūdām šajos tiesību jautājumos, un es neuzskatu par vajadzīgu un pat iespējamu (autortiesības!) pārrakstīt M.Papēdes rakstu. Diemžēl tiesas šo viedokli, kā arī citu tiesību zinātnieku atziņas, uz ko es atsaucos blakus sūdzībā, vispār ignorēja. Turklāt neuzskatīja par vajadzīgu pat paskaidrot iemeslu. Šā iemesla dēļ es pat nevaru pateikt, kāpēc ir pieņemti šie prettiesiskie lēmumi: vai tiesa nespēja idetificēt vispārīgo un speciālo normu vai neprata atrisināt normu kolīzijas pareizā secībā, vai tur bija kāda cita vaina. Un man tiešām radās iespaids, ka tas ir tieši tādēļ, ka tiesa nezina, ko lai atbild, bet tāds lēmums tai ir jāpieņem tādēļ, ka citā lietā tā jau lēmusi AT Civillietu tiesu palāta! Un tas man šķiet nepieņemami.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 14
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties