Izlasot šo rakstu, viss liekas ļoti sarežģīti. Runājot par jurisdikciju, es nesapratu, kāpēc piemērā ar komandējumu Portugālē nedrīkst sniegt pieteikumu Latvijā, ja runa ir par patērētāju. Saskaņā ar Regulas 16.pantu - speciālo normu patērētājs ir tiesīgs vērsties pēc savas izvēles Latvijas tiesā vai tās dalībvalsts tiesās, kurā ir minētās puses domicils.

Ja runa nav par patērētāju, arī šeit strikti nav jāvadās no vispārīgiem noteikumiem, t.i., 2.panta-4.panta. Regula paredz t.s. īpašo jurisdikciju, kurai ir fakultatīvais raksturs. Tas nozīmē, ka prasītājam ir izvēles tiesības: tas var iesūdzēt atbildētāju saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem (Briseles I regulas 2. pants) vai arī saskaņā ar noteikumiem par īpašo jurisdikciju. Līdz ar to, atgriežoties pie piemēra ar komandējumu, varētu apsvērt iespēju vērsties tiesā, kur līgumu paredzēja izpildīt (Regulas 5.panta 1.punkts – līguma izpildes vieta) vai kur atrodas komersanta filiāle, aģentūra vai uzņēmums (Regulas 5.panta 5.punkts) utml.

Par piemērojamām tiesībām: parasti komersanti, kam ir pārrobežu darījumi, iekļauj savos noteikumos klauzulu par piemērojamo likumu, ka līgumattiecībām piemēro, teiksim, Zviedrijas likumu. Tas krietni samazina nākotnes izmaksas, kas ir saistītas ar piemērojamā likuma noteikšanu strīdu gadījumā. Starp citu, tas pats attiecas uz strīdu jurisdikciju. Briseles I Regula ļauj vienoties par jurisdikciju, un šo opciju bieži izmanto.

Lai izvairītos no problēmām sakarā ar Roma I Regulas 6.pantu, kas paredz, \\\"līgums nevar atņemt patērētājam tiesības uz aizsardzību, ko tam piešķir mītnes valsts tiesību akti,\\\" ja uzņēmējs:

a) savu komercdarbību vai profesionālo darbību veic valstī, kurā ir patērētāja pastāvīgā mītnesvieta; vai

b) kā citādi vērš šādu darbību uz minēto valsti vai vairākām valstīm, tostarp minēto valsti. Ja šie noteikumi nav izpildīti, 6.panta 2.daļa nav piemērojama (Roma I Regulas 6.panta 3.punkts),

daži komersanti mēģina ierobežot patērētāju loku, kuri varētu pasūtīt pakalpojumus, tostarp arī Internetā. Lai vēlāk komersantam nevarētu pārmest, ka saskaņā ar Roma I Regulu komersants bija vērsis savu darbību uz patērētāja pastāvīgo mītnesvietu, daži uzņēmēji netulko, piemēram, savu mājas lapu latviešu valodā vai pat iekļauj disclaimeru, ka patērētāji no tādām un tādām valstīm diemžēl nevar neko pasūtīt vai nopirkt.