Profesor, kādi ir jūsu secinājumi pēc nesen Latvijā notikušās konferences, kurā jūs nolasījāt referātu? Cik aktuāli ir šie tiesību transformācijas jautājumi Eiropas kontekstā?

Rīgas konferencē tika skarti ļoti svarīgi jautājumi ne tikai Latvijas un postkomunistiskā reģiona valstīs, bet arī visas pasaules kontekstā. Kāpēc? Tas, ko mēs apspriedām, bija tiesību stāvoklis – īpaši no cilvēktiesību skatpunkta – ātru sociālo un politisko izmaiņu apstākļos. Mūsdienu pasaulē izmaiņas ir kļuvušas par normu, nevis par izņēmumu, mēs dzīvojam paātrinātu sociālo izmaiņu laikmetā. Savukārt tiesības ir stabilitātes avots, kas nodrošina struktūras saglabāšanu. Tas, ko mēs apspriedām Rīgā, bija jautājums, kā tiesības strādā kā sociālo izmaiņu instruments, bet vienlaikus arī – kā tiesības veido pamatu sociālās sistēmas stabilitātei. Šie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem mūsdienu juristiem un sociologiem.

Kā jūs raksturotu tiesību socioloģijas lomu mūsdienu juridiskajā izglītībā un tiesiskajā domā?

Tiesību socioloģijai nav svarīgākā loma mūsdienu juridiskajā izglītībā. Bet es gribētu paplašināt tiesību socioloģijas pētniecības objektu līdz tiesību un sabiedrības (sociolegal) jomai, kas ir plašāks koncepts.

Tiesību un sabiedrības mijiedarbības izpratne mūsdienās ir ļoti svarīga joma juridiskajā izglītībā. Kāpēc? Pirmkārt, tiesību loma mūsdienu pasaulē ir mainījusies. Juristiem nepietiek ar tradicionālajām prasmēm, kas līdz šim raksturojušas jurista amatu. Ir nepieciešamas citas prasmes, kurās vajadzīgas sociālās zinātnes. Juristi mūsdienās pilda daudzas jaunas funkcijas, piemēram, sarunu veikšanu vai dokumentu novērtēšanu, normu izstrādi korporācijās utt., tādēļ mūsdienās juridiskā izglītība vairs nav ierobežojama tradicionālajā tiesību koncepcijā, kas ietver romiešu tiesības u.