Metode un tēžu formulēšana

Pamudinājumu veikt šo pētījumu autoram deva divas tiesu lietas, kurās autors pirmās instances tiesās pārstāvēja atbildētājus.

Pirmajā no šīm lietām (lieta Nr. C03051107) prasītājs, būdams īpašuma iznomātājs, cēla pret atbildētāju (nomnieku) prasību par nomas maksas par īpašuma nomu piedziņu. Nomas maksas parāds bija aprēķināts uz noteiktu datumu pirms prasības iesniegšanas tiesā. Pirms lietas izskatīšanas pēc būtības prasītājs iesniedza tiesā prasības pieteikuma "papildinājumus", saskaņā ar kuriem prasītājs palielināja prasības summu, jo kopš prasības iesniegšanas tiesā bija pagājis laiks un bija iestājies termiņš nākamo nomas maksas maksājumu samaksai. Tā kā prasības summa tika palielināta vēl pirms lietas izskatīšanas pēc būtības sākšanas, tad starp pusēm neradās domstarpības par to, vai prasītājs drīkst palielināt prasības summu. Tomēr domstarpības starp pusēm šajā sakarā bija par to, vai prasītājam ir jāmaksā papildu valsts nodeva par prasības summu, par kādu tika palielināta sākotnējā prasības summa.

Prasītājs uzskatīja, ka prasībai pievienotie maksājumi ir "pieaugums" Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 36. panta otrās daļas izpratnē un līdz ar to valsts nodeva par šo summu pievienošanu prasībai nav jāmaksā.

Atbildētājs izteica argumentu, ka par summu, par kuru prasītājs bija palielinājis prasības summu, ir jāmaksā valsts nodeva, jo ar jēdzienu "pieaugums" ir saprotams tikai un vienīgi "pieaugums" Civillikuma (turpmāk – CL) izpratnē (sk. 960.–986. pantu²). Tā kā konkrētajā gadījumā īpašuma nomas maksas papildu maksājumi nav pieaugums CL izpratnē, tad tiesa nevar pieņemt izskatīšanai prasījumu daļā, par kuru nav samaksāta valsts nodeva.

Neskatoties uz atbildētāja iebildumiem, Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu kā pirmās instances tiesa, atsaucās uz Senāta spriedumu lietā SKC-153³ (uz šo spriedumu tiesas uzmanību vērsa prasītājs) un atzina, ka prasītāja prasības summas palielinājums ir atzīstams par pieaugumu un tāpēc ar valsts nodevu nav apliekams.

Otra lieta (C04210608) juridiskās fabulas ziņā būtībā ir tāda pati kā iepriekš jau aprakstītā lieta. Proti, prasītājs bija piegādājis atbildētājam kurināmo materiālu (enerģijas nesēju), par kuru atbildētājs it kā nebija samaksājis. Prasības pieteikumā norādīto prasības summu prasītājs bija aprēķinājis uz noteiktu brīdi pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā. Prasītājs bija turpinājis atbildētājam kurināmā piegādes arī pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā. Atbildētājs prasītājam it kā nebija samaksājis arī par šīm kurināmā piegādēm. Tāpēc prasītājs vēl pirms lietas izskatīšanas pēc būtības sākšanas iesniedza tiesā prasības pieteikuma papildinājumus, ar kuriem palielināja prasības summu, bet, uzskatot, ka prasības summai tiek pievienots parāda pieaugums, valsts nodeva par šo it kā pieaugumu netika maksāta.

Arī šajā lietā atbildētājs izteica tiesai argumentu, ka par summu, par kuru prasītājs bija palielinājis prasības summu jeb, kā prasītājs to sauca, parāda pieaugumu ir jāmaksā valsts nodeva, jo ar jēdzienu "pieaugums" ir saprotams tikai un vienīgi pieaugums CL izpratnē, bet konkrētais gadījums nav neviens no pieauguma, kā tas saprotams CL Lietu tiesību nodaļas izpratnē, gadījumiem.

Gluži tāpat kā pirmajā lietā, neskatoties uz atbildētāja iebildumiem, Rīgas apgabaltiesa (tiesas sastāvs katrā no šīm lietām bija cits), izskatot lietu kā pirmās instances tiesa, arī atsaucās uz Senāta spriedumu lietā SKC-153 (arī šajā lietā tiesas uzmanību uz šo spriedumu vērsa prasītājs) un atzina, ka prasītāja prasības summas palielinājums ir atzīstams par pieaugumu un tāpēc ar valsts nodevu nav apliekams.

Tātad galvenā problēma, kas radās abās aprakstītajās tiesu lietās, bija, vai ar CPL lietoto jēdzienu "pieaugums" ir saprotams tikai un vienīgi tas, kas ar pieaugumu tiek apzīmēts CL Lietu tiesību nodaļā, vai arī CPL lietotajam jēdzienam ir plašāka vai pilnīgi cita nozīme. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir, vai CPL lietotajam jēdzienam "pieaugums" ir tāda pati nozīme kā CL (t.i., pieaugums ir tikai īpašuma iegūšanas veids) un tāpēc ar pieaugumu nekādā gadījumā nav saprotami ne periodiski veicami nomas maksājumi, ne maksājumi par veiktām preču piegādēm.

CPL lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi ir būtiski izprast, jo no šīs izpratnes ir atkarīgas lietas izskatīšanas robežas kā pirmās instances tiesā, tā apelācijas tiesā.

Saistībā ar lietas izskatīšanu pirmās instances tiesā likums (CPL 36. panta otrā daļa) nosaka, ka par pieaugumu pievienošanu prasībai nav jāmaksā valsts nodeva. Tātad, ja prasībai tiek pievienots kaut kas, kas nav pieaugums, tad prasītājam ir jāpiemaksā valsts nodeva. Ja valsts nodeva netiek piemaksāta, tad attiecīgais prasībai pievienotais prasījums ir atstājams bez izskatīšanas, t.i., šis prasījums paliek un tam ir jāpaliek ārpus lietas izskatīšanas robežām. Turklāt valsts nodevas samaksa ir objektīvs prasības pieteikuma (vai tā daļas, ja prasībai, par kuru valsts nodeva jau ir samaksāta, tiek pievienots it kā pieaugums) pieļaujamības kritērijs, kas tiesai ir jākontrolē pēc savas iniciatīvas (ex officio).