4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu
6
Mg.iur.
Edgars Briedis
LL.M. cum laude, zvērināts advokāts ZAB "Sorainen"

Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likumā lietotā jēdziena "pieaugums" izpratni.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, autoram pētījumā lielākā vai mazākā mērā (cik nu atļauj šādas publikācijas formāts) bija jāanalizē vairāki fundamentāli jurisprudences jautājumi. Šajā pētījuma daļā, kas tagad tiek nodota lasītājiem, galvenais uzsvars ir likts uz jēdziena "prasības pamats" izzināšanu.

Kā lasītājiem tiks parādīts, šī jēdziena izzināšanā būtiska loma ir jēdziena "tiesību normas hipotēze" izprašanai. Tādēļ šai publikācijai ir dots attiecīgs nosaukums.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
5. Decembris 2012 / 16:31
0
ATBILDĒT
Ceļot prasību, prasītājs nevar zināt, kad tiesa taisīs spriedumu, kad spriedums stāsies spēkā un kad to izpildīs. Tāpēc prasībā norāda, ka lūdz piedzīt: a) pamatparādu, b) procentus līdz prasības celšanai, c) procentus no prasības celšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai. Valsts nodeva par procentiem pēc prasības celšanas dienas jāmaksā nav. Savukārt, spieduma rezolutīvajā daļā tiesa norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā (CPL 195.pants).
ES
5. Decembris 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, man rodas sajūta, ka aiz kokiem mežu neredz. Jebkurai atziņai var atrast \"par\" un \"pret\" argumentus. Taču, manuprāt, svarīgs arī ir jautājuma efektīvs un saprātīgs risinājums. Prasītājs taču nevar, ceļot prasību, lūgt piedzīt nomas maksas parādu par periodu uz priekšu. Vienlaikus nav saskatāms racionāls izskaidrojums, kādēļ prasītājam pēc tiesvedības beigām būtu jāceļ jauna prasība par aktuālo parādu (to, ka radušies pēc tam, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības) piedziņu. Respektīvi, ja reiz tiesa ir atzinusi, ka nomas maksa ir jāmaksā, ir tikai loģiski, ka no atbildētāja piedzen visu aktuālo parādu, nevis tikai to, kas izveidojies līdz lieta uzsākta skatīt pēc būtības.
Proficius Aliri
4. Decembris 2012 / 23:53
0
ATBILDĒT
Domātrosinošs raksts. Tikai tā CPL lietotā jēdziena „pieaugums” identificēšana ar CL aprakstīto liettiesisko pieauguma institūtu nešķiet pilnīgi pamatota. Tikpat racionāli būtu krimināltiesisko jēdzienu „kukulis” uztvert kā maizes klaipiņa apzīmējumu.

Jautājums par prasības pamata izpratni rakstā aplūkots kā viens no trim pamatjautājumiem, tomēr tā izklāsts visai kodolīgs un neaptver pat to V.Naumova rakstā pieminēto pretrunīgo uzskatu vērtējumu, kas sastopami mūsdienu juridiskajā literatūrā. Piemēram, civilprocesa zinātnes guru V.Bukovska atbalstītais viedoklis par prasības aktīvo un pasīvo pamatu (šo uzskatu recepciju var atrast CPL komentāru iepriekšējās redakcijās u.c.) nav izpelnījies ievērību.

Interesanta teorija par tiesību normas sastāvdaļu – hipotēzes un dispozīcijas – un likuma pantu savstarpējām attiecībām. Lai arī šobrīd plašāk izmanto apzīmējumus tiesiskais sastāvs un tiesiskās sekas, rakstā izmantotais hipotēzes un dispozīcijas saturs domājams ir identisks. Piekrītot, ka tiesību norma nav identiska panta saturam (var sakrist, var būt plašāka vai šaurāka), nevar piekrist apgalvojumam, ka CL 1943.p. nav hipotēzes (tiesiskā sastāva). Vai tiešām tikai kopā ar aizdevuma līguma legāldefinīciju veidojas pilnīga tiesība norma? Tāpat jēdzienu jurisprudences garā veidotais normu piramidālais modelis neizskatās pārliecinošs. Kur tad meklējamas tiesību normas robežas galu galā? Vai konkrētu dzīves notikumu nevar reglamentēt vairākas tiesību normas? Un vai tā patiesībā nav sistēmiskā interpretācija?

Diskutabls ir arī autora prasības pamata traktējums. Sākot no apgalvojuma, ka prasības pamats ir „apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu”, nonāk līdz secinājumam – „prasības pamats ir tiesību normas hipotēzē paredzētie juridiskie fakti”. Turklāt prasības pamats nosaka pierādīšanas nastas apjomu. Pēdējais apgalvojums gan vedina rūpīgāk papētīt pierādīšanas nastas (jeb pienākuma) un pierādīšanas priekšmetu izpratni. Savukārt tiesību normas hipotēze (tiesiskais sastāvs) ir abstrakta un vispārēja, bet prasījuma pamatojums prasa individuālus un konkrētus apstākļus. Normas sastāva un faktisko apstākļu saskares punkts taču ir subsumcijas rezultāts (juridiskā siloģisma mazā premisa), bet tā vairs nav hipotēze.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties