Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs.

Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu.

Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas".

Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma?