Lai gan izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu, ir pieņemtas jau pirms četriem gadiem, sabiedriskajā apspriešanā šis jautājums faktiski nonācis vien šovasar un turpinās joprojām. Tam gan ir loģisks izskaidrojums, jo tikai šī gada augustā pieņemti no likuma deleģējuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, sīkāk atklājot arī ar līgumsoda piemērošanu saistīto regulējumu. Analizējot to detalizētāk, neoficiālās juristu sarunās dzirdēti viedokļi, ka centieni atbrīvoties no tā dēvētā padomju laika mantojuma Latvijas tiesību sistēmā – administratīvā soda par braukšanu bez biļetes – un vēlme ieviest situācijai adekvātu un efektīvu risinājumu – civiltiesisku atbildu – šī brīža normatīvajā regulējumā ir vērtējama arī kritiski. Tādēļ "Jurista Vārds" par šo tēmu apkopojis vairākus viedokļus, rosinot lasītājus izdarīt pašiem savus secinājumus un piedalīties turpmākā diskusijā par šī jautājuma dažādi vērtētajiem aspektiem. (Vienlaikus "Jurista Vārds" atgādina: biļetes sabiedriskajā transportā ir jāpērk!).
Kā jau minēts, līdz ar citiem 2008. gada 6. novembra grozījumiem tika papildināts arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pants, tajā paredzot, ka, pirmkārt, par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu. Otrkārt, līgumsoda maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet līgumsoda apmēru nosaka pārvadātājs u.c. Tādējādi tolaik faktiski tika pieņemts arī lēmums atteikties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk arī – APK) ilgus gadu desmitus noteiktā naudas soda par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā. Neiedziļinoties sīkumos, jāpiebilst, ka 2011. gada 1. jūlijā tika pieņemti arī attiecīgi grozījumi APK, no tā izslēdzot 136. pantu, kas paredzēja administratīvo atbildību par braukšanu bez biļetes. Šie grozījumi stājās spēkā 2012. gada 1. augustā, bet dažas nedēļas vēlāk – 2012. gada 28. augustā – Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība",1 un tie stājās spēkā 2012. gada 19. septembrī.
Šajos Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz pasažierim piemērojamo līgumsodu iekļauti daudzi punkti, piemēram:
• līgumsoda maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 50 latus;
• piemērojamā līgumsoda apmēru un līgumsoda apmēra izmaiņas pārvadātājs saskaņo ar pasūtītāju;
• pasažieris līgumsodu maksā kontrolierim sabiedriskajā transportlīdzeklī laikā, kad tiek konstatēts regulāro pasažieru pārvadājumu līguma pārkāpums, vai arī kontroliera izsniegtajā rēķinā norādītajā vietā un termiņā (šo iespēju var izmantot vien tad, ja pasažieris kontrolierim var uzrādīt personu apliecinošu dokumentu);
• ja pasažieris atsakās maksāt līgumsodu un nevar kontrolierim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku šā pasažiera personības noskaidrošanai vai izsēdināšanai no sabiedriskā transporta piespiedu kārtā, ja viņš to atsakās darīt labprātīgi;
• līgumsoda piedziņas darbību veikšanai pārvadātājam ir tiesības izmantot to pasažieru personas datus, kuri sabiedriskā transporta pakalpojumus izmanto bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes, kā arī nodot šos datus piedziņas darbību veikšanai trešajām personām.
Diemžēl ne šo pašu Ministru kabineta noteikumu Nr. 599 projekta anotācijā, ne arī likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" anotācijā2 nav sniegti nekādi apsvērumi, kādēļ mainīta iepriekšējā kārtība un kādi tieši būs ieguvumi no šīm izmaiņām, lai spriestu par to mērķi un būtību. Jāteic, ka arī priekšlikums no APK izslēgt 136. pantu tika iesniegts pirms otrā lasījuma, tādēļ sākotnējā likumprojekta anotācijā nav iztirzāts. Taču, kā 2010. gada 26. janvārī vēstīja Saeimas Preses dienests,3 vismaz sākotnēji Saeimas Juridiskā komisija skeptiski vērtējusi ieceri atteikties no bezbiļetnieku administratīvās sodīšanas, to aizstājot ar Satiksmes ministrijas ieceri par pārvadātāju piemēroto līgumsodu. Deputāti Juridiskās komisijas sēdē asi kritizējuši Satiksmes ministrijas darba kvalitāti, norādot uz vairākām būtiskām nepilnībām ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, kā arī pauduši bažas par iespējamo līgumsoda apmēru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
