Pagājušajā nedēļā viens no publiskās telpas aktuālajiem diskusiju jautājumiem bija saistīts ar valstī noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanas nepieciešamību. Piemēram, finanšu ministrs paudis, ka to varētu paaugstināt par 30–40 latiem, arī citi izpildvaras pārstāvji uz šo lietu raugās piesardzīgi. Savukārt citāds viedoklis pausts tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 30. janvārī publicētajā ziņojumā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu darba samaksu.
Patiesībā šī diskusija vien atklāj atšķirīgus skatījumus: vieni minimālās algas paaugstināšanas iespēju vērtē tikai ekonomikas kontekstā, savukārt citi uz to raugās caur cilvēktiesību prizmu.
Latvijas Republikas ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Vērtējot Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu saturu sociālo un ekonomisko tiesību jomā, konstatēju, ka aizvien biežāk iesniegumi tiek saņemti nevis no īpaši aizsargājamām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem, personām ar invaliditāti vai ilgstoši bez darba palikušajiem, bet arī no strādājošiem. Pamatā iedzīvotāji man uzdod vienu jautājumu - kā Latvijā izdzīvot ar ienākumu no valdības noteiktās minimālās darba algas? Bieži vien šo iedzīvotāju ienākums ir par pāris latiem lielāks, lai tie atbilstu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, līdz ar to arī sociālā palīdzība no pašvaldības tiem tiek liegta. Turklāt iedzīvotāji norāda, ka situācija, kurā strādājošam, darbspējīgam iedzīvotājam jālūdz palīdzība minimālo ikdienas vajadzību nodrošināšanai ir bezcerīga, pazemojoša un cilvēka cieņu aizskaroša.
2012. gada nogalē Tiesībsarga birojs nāca klajā ar Ziņojumu par nabadzības risku Latvijā,1 kurā vērsu uzmanību, ka, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat līdz 77,7% mājsaimniecību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
