Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā.
Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt.
Kādi šobrīd ir svarīgākie cilvēktiesību jautājumi Eiropā, un kādas ir jūsu darba prioritātes?
Starp manām prioritātēm ir, pirmkārt, mediju brīvība un internets (sociālie mediji). Tā ir ļoti svarīga un sarežģīta sfēra, kur nepieciešamas arī tehniskas zināšanas. Mēs strādājam tādās valstīs kā Spānija, kur Google saņem visvairāk pieprasījumu izņemt lietas no interneta. Šajā jomā arī Lielbritānijā ir problēmas, kur pretterorisma kontekstā drošības institūcijas iejaucas elektroniskajā saziņā. Azerbaidžāna ir īpašs gadījums, tur četri žurnālisti bija ielikti cietumā.
Otrkārt, es uzskatu par savu pienākumu stiprināt tiesu sistēmu, palīdzot ECT. Bez šīs tiesas Eiropas Padomei nav jēgas. ECT un tās spriedumi ir ļoti svarīgi. ECT nolēmumi dod pavisam citu svaru sarunās ar dalībvalstīm, jo šie nolēmumi ir juridiski lēmumi, kas jāievēro, nevis rekomendācijas. Es aktīvi iestājos par to, lai ECT nolēmumi tiktu pildīti. Pašlaik ir problēma ar Lielbritāniju. Tā jau vairākus gadus atsakās ieviest vienu ECT nolēmumu, kas nosaka, ka Lielbritānija nedrīkst noteikt vispārēju aizliegumu ieslodzītajiem balsot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
