I. Advokāta ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personu civilprocesā

1. Nekvalitatīva pārstāvniecība kā viens no iemesliem civilprocesa kavēšanai

Pamatots ir arguments, ka kvalitatīvi sniegta juridiskā palīdzība un atbildīgu advokātu darbs, sadarbība un savstarpēja cieņa, pārstāvot strīdā iesaistītās puses, tiesvedības procesu ietekmē pozitīvi, ļaujot tiesai konstruktīvi strādāt ar kvalitatīvi sagatavotiem un laikus iesniegtiem lietas materiāliem, tādējādi padarot to efektīvu.²

Kā viens no iemesliem pārlieku garajam tiesvedības procesam tiek minēta tiesu nepamatota noslodze ar nekvalitatīviem tiesvedības materiāliem,³ kuru apstrādāšana ne vien lieki pārslogo tiesu un patērē valsts resursus, bet arī ir pretēja pašu iesaistīto lietas dalībnieku interesēm, kuri nesaņem gaidīto rezultātu.⁴ Ievērojami laikietilpīgāks ir arī pats tiesvedības process, ja tā lietas dalībnieki nav profesionāļi.⁵ Tiek prezumēts, ka advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot procesu, nodrošina civilprocesa ātrumu un efektivitāti.⁶

Protams, būtu nekorekti apgalvot, ka minēto trūkumu novēršana atrisinās visas civilprocesa problēmas, tomēr nav šaubu, ka obligāts advokātu process tiesvedību efektivizēs. Turklāt ieguvēji būs visi – gan lietas dalībnieki, gan tiesneši un tiesu darbinieki, gan visbeidzot arī valsts, jo visu interesēs ir tiesvedības procesa profesionalizēšana – ar likumu nosakot obligātu pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanas pienākumu.

2. Advokāts kā vienīgais profesionālais juridiskās palīdzības sniedzējs tiesvedības procesā

Kā definē Advokatūras likuma 3. pants, "advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā [..], sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības".

Pretstatā juristam – personai, kas pēc noteikta mācību procesa pabeigšanas ieguvusi diplomu ar attiecīgu akadēmisku grādu un jurista kvalifikāciju, – par advokātu var kļūt vienīgi Advokatūras likumā noteiktajā kārtībā, personai ar nevainojamu reputāciju un atbilstību citiem Advokatūras likuma 14. pantā noteiktajiem kritērijiem iegūstot profesionālu pieredzi un kārtojot advokāta eksāmenu.⁷ Tādējādi zvērināts advokāts ir profesionālis, kas kvalificēts tieši savu pienākumu izpildei – juridiskās palīdzības sniegšanai un personu pārstāvēšanai tiesā. Līdz ar to vispārināti var apgalvot, ka advokāts ir vienīgais profesionālis, kurš ir kvalificēts arī personas pārstāvībai civilprocesā tiesā. Kā atzinusi Satversmes tiesa, advokātu spējas nodrošināt kvalificētu juridisko pārstāvību un sniegt juridisko palīdzību, it īpaši kasācijas tiesvedībā, tiek prezumētas.⁸

3. Advokāta pārstāvība ir tiesvedības procesā iesaistīto pušu interesēs

a) Advokāta pienākumi un atbildība

No citām personām ar juridiskām zināšanām advokātu atšķir arī profesionālie pienākumi un atbildības slogs. Tikai advokāti saskaņā ar Advokatūras likuma 70. pantu ir materiāli un disciplināri atbildīgi par savas profesionālās darbības laikā izdarītajiem pārkāpumiem. Turklāt, kā to noteic minētā likuma 110. pants, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ja pēdējais pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums.

Attiecībā uz citām personām, kuras pusi var pārstāvēt tiesvedības procesā, vienalga – tās ir vai nav ieguvušas juridisko izglītību, nepastāv pienākums atbildēt un atlīdzināt zaudējumus par viņu juridiskās palīdzības neprofesionālu sniegšanu.