12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu process – viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu
48
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts 

Šis raksts veltīts zvērinātu advokātu lomai tiesvedības procesā un Latvijā vienmēr aktuālajam jautājumam par civilprocesa tiesvedības paātrināšanu. Raksta mērķis ir aplūkot zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu profesionālo pienākumu nostiprināšanu, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, sākot ar apgabaltiesas līmeni,1 un šāda soļa iespējamo lomu un ietekmi tiesvedības, konkrētajā gadījumā – civilprocesa, paātrināšanā. Rakstā tiks sniegts ieskats arī šāda tiesiskā regulējuma konstitucionāli tiesiskajos aspektos.

I. Advokāta ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personu civilprocesā

1. Nekvalitatīva pārstāvniecība kā viens no iemesliem civilprocesa kavēšanai

Pamatots ir arguments, ka kvalitatīvi sniegta juridiskā palīdzība un atbildīgu advokātu darbs, sadarbība un savstarpēja cieņa, pārstāvot strīdā iesaistītās puses, tiesvedības procesu ietekmē pozitīvi, ļaujot tiesai konstruktīvi strādāt ar kvalitatīvi sagatavotiem un laikus iesniegtiem lietas materiāliem, tādējādi padarot to efektīvu.2

Kā viens no iemesliem pārlieku garajam tiesvedības procesam tiek minēta tiesu nepamatota noslodze ar nekvalitatīviem tiesvedības materiāliem,3 kuru apstrādāšana ne vien lieki pārslogo tiesu un patērē valsts resursus, bet arī ir pretēja pašu iesaistīto lietas dalībnieku interesēm, kuri nesaņem gaidīto rezultātu.4 Ievērojami laikietilpīgāks ir arī pats tiesvedības process, ja tā lietas dalībnieki nav profesionāļi.5 Tiek prezumēts, ka advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot procesu, nodrošina civilprocesa ātrumu un efektivitāti.6

Protams, būtu nekorekti apgalvot, ka minēto trūkumu novēršana atrisinās visas civilprocesa problēmas, tomēr nav šaubu, ka obligāts advokātu process tiesvedību efektivizēs. Turklāt ieguvēji būs visi – gan lietas dalībnieki, gan tiesneši un tiesu darbinieki, gan visbeidzot arī valsts, jo visu interesēs ir tiesvedības procesa profesionalizēšana – ar likumu nosakot obligātu pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanas pienākumu.

2. Advokāts kā vienīgais profesionālais juridiskās palīdzības sniedzējs tiesvedības procesā

Kā definē Advokatūras likuma 3. pants, "advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā [..], sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības".

Pretstatā juristam – personai, kas pēc noteikta mācību procesa pabeigšanas ieguvusi diplomu ar attiecīgu akadēmisku grādu un jurista kvalifikāciju, – par advokātu var kļūt vienīgi Advokatūras likumā noteiktajā kārtībā, personai ar nevainojamu reputāciju un atbilstību citiem Advokatūras likuma 14. pantā noteiktajiem kritērijiem iegūstot profesionālu pieredzi un kārtojot advokāta eksāmenu.7 Tādējādi zvērināts advokāts ir profesionālis, kas kvalificēts tieši savu pienākumu izpildei – juridiskās palīdzības sniegšanai un personu pārstāvēšanai tiesā. Līdz ar to vispārināti var apgalvot, ka advokāts ir vienīgais profesionālis, kurš ir kvalificēts arī personas pārstāvībai civilprocesā tiesā. Kā atzinusi Satversmes tiesa, advokātu spējas nodrošināt kvalificētu juridisko pārstāvību un sniegt juridisko palīdzību, it īpaši kasācijas tiesvedībā, tiek prezumētas.8

3. Advokāta pārstāvība ir tiesvedības procesā iesaistīto pušu interesēs

a) Advokāta pienākumi un atbildība

No citām personām ar juridiskām zināšanām advokātu atšķir arī profesionālie pienākumi un atbildības slogs. Tikai advokāti saskaņā ar Advokatūras likuma 70. pantu ir materiāli un disciplināri atbildīgi par savas profesionālās darbības laikā izdarītajiem pārkāpumiem. Turklāt, kā to noteic minētā likuma 110. pants, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ja pēdējais pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums.

Attiecībā uz citām personām, kuras pusi var pārstāvēt tiesvedības procesā, vienalga – tās ir vai nav ieguvušas juridisko izglītību, nepastāv pienākums atbildēt un atlīdzināt zaudējumus par viņu juridiskās palīdzības neprofesionālu sniegšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
48 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
tiesnesis
16. Februāris 2013 / 19:53
1
ATBILDĒT
Gobzems malacis - aizstāv savu profesiju un pareizi dara!!

Aldi, un neklausies visos tajos norējējos! viņi tālāk par anonīmiem komentāriem nav tikuši
RaimO > tiesnesis
19. Maijs 2019 / 16:34
0
ATBILDĒT
Un ko tagad par advokātu monopolu saka Gobzems, kad pats ir izmests no šī klubiņa?
Pievienojos
16. Februāris 2013 / 17:52
1
ATBILDĒT
Pievienojos Jūsu viedoklim.

Pat ja Gobzema rakstam ir kāds racionāls kodols, pasniegšanas forma un autora odiozā personība lielākajai daļai juristu izraisīs tikai pretreakciju.

Varētu teikt, ka Gobzems ir iešāvis kājā visiem kolēģiem, kā jau tas viņam arī iepriekš ir gadījies.

Paldies viņam neteiks.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 45
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)
Advokātu process – par un pret
22
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties