19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
2
Bac.iur.
Krišjānis Bušs
zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" stipendiāts, LU Juridiskās fakultātes maģistrants*

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta.

Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
26. Februāris 2013 / 22:26
0
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu komentāru!



Vispirms vēlos norādīt, ka, manuprāt, starptautisko cilvēktiesību jautājumus nevar izvērtēt tikai kādas vienas tiesību sistēmas ietvaros. Ņemot vērā arī Eiropā arvien pieaugošo tendenci tiesību uz privāto dzīvi un izteiksmes brīvības kolīzijas gadījumā lemt par labu tieši izteiksmes brīvības aizsardzībai, vēlējos norādīt uz ASV tiesību sistēmā pastāvošajām problēmām, kas var atspoguļoties arī Eiropā.



Attiecībā uz jēdzienu skaidrojumiem, manuprāt, par sinonīmiem ir uzskatāmi jēdzieni \"tiesības uz privāto dzīvi\" un \"privātās dzīves neaizskaramība\", bet, piemēram, \"datu aizsardzība\" ir viens no šo tiesību aspektiem.



Jūsu trešais jautājums, manuprāt, ir jāaplūko plašākā kontekstā saistībā ar tehnoloģiju attīstību. Kā norāda tiesību doktrīna, \"ja personas apgūst ar jaunajām tehnoloģijām saistītos kultūras elementus un uzvedību, un pierod pie tiem, tās vairs neapzinās un pat nepieļauj domu, ka viņu tiesības uz privāto dzīvi, kam būtu jāpastāv kādā konkrētā aspektā, tiek nepamatoti pārkāptas.\" Par šo un citiem jautājumiem, plašāk centīšos aprakstīt savā nākošajā rakstā.
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 13:42
0
ATBILDĒT
Uz priekšdienām pāris piezīmju jaunajam autoram:



1) Būtu gribējies uzzināt autora viedokli par jēdzienu \"privātā dzīve\", \"privātums\", \"datu aizsardzība\" tvērumu un mijiedarbību. Man subjektīvi liekas, ka tos daudzi lieto visai juceklīgi. Manuprāt, ne par vienu no tiem nevar 100% apgalvot, ka tas ir identisks vai izriet no cita minētā jēdziena, vai ar to pilnībā tiek aptverts. Varbūt citi domā citādāk?



2) Rakstot par ASV tiesībām, vienā katlā tiek sajaukts guļamistabā notiekošo regulējošs likums, darba devēju piekoptie paņēmieni, privātas sarunas publiskā vietā u.c. Zinot, ka ASV \"civil rights\" tiek atzīta dominējoši vertikāla iedarbība (pilsonis vs valsts), šī aspekta ignorēšana var novest pie neadekvātiem secinājumiem.



3) \"[Personu zināma atteikšanās] no to tiesībām uz privāto dzīvi [ļauj] trešajām personām šīs tiesības viegli aizskart un pārkāpt.\" Vai tikai es te saredzu pretrunu? Vai jāprezumē, ka privāto dzīvi strikti neaizsargājoša persona neapzinās, ko dara, un tādēļ šīs tiesības jāturpina aizsargāt? Atgādina to anekdoti par dzērāju, kas izbļaustās pagalmā, sasauc visus un tad lūdz tos aizgriezties, jo viņam, lūk, vajagot...



4) Ko autors domā par argumentu, ka ECT praksē tiesības uz privāto dzīvi no vienas konkrētas tiesības varētu būt pārtapušas par parocīgu tiesību tālākveidošanas līdzekli, uz ko atsaukties, kad trūkst expressis verbis uzrakstītu cilvēka tiesību, un ar to izskaidrojama dažādo apakštiesību ielasīšana tajās?



5) Tīri retoriski metodoloģisks jautājums - kādēļ Latvijas apstākļos Latvijas auditorijai rakstīts salīdzinošs pētījums jānoslēdz ar tēzi, kas formulēta tā, ka pastāv kaut kādas problēmas ASV tiesībās?
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties