19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
2
Bac.iur.
Krišjānis Bušs
zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" stipendiāts, LU Juridiskās fakultātes maģistrants* 

Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta.

Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4

Laika gaitā ir palielinājusies tiesību uz privāto dzīvi nozīme, un mūsdienu modernajā pasaulē tiesības uz privāto dzīvi tiek uzskatītas par vienu no vissvarīgākajām starptautiskajām cilvēktiesībām.5 Autora mērķis ir veicināt diskusiju par privātās dzīves neaizskaramības vienlīdz nozīmīgo lomu un sarežģīto būtību starptautiskajās cilvēktiesībās. Rakstā salīdzinošā aspektā tiks analizēta tiesību uz privāto dzīvi attīstība, kā arī šo tiesību regulējums Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī izvērtēti kritēriji, uz kuru pamata ir iespējams ierobežot citas cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz izteiksmes brīvību, par labu tiesībām uz privāto dzīvi.

 

I. Privātās dzīves neaizskaramības vēsture

Tiesību uz privāto dzīvi saturu var sākt meklēt jau Bībelē, kur dzimumattiecības, noslēgtība un privātums ir galvenie struktūrelementi stāstam par Ādamu un Ievu.6 Privātās dzīves neaizskaramības atklāsmes ir iespējams rast arī 18. un 19. gadsimta normatīvajos aktos, kad vairākas valstis pieņēma atsevišķus likumus privātās dzīves aizsardzībai. Tā, piemēram, Zviedrijas parlaments 1776. gadā noteica, ka valdības rīcībā esošo informāciju par tās pilsoņiem drīkst izmantot tikai likumā atrunātos gadījumos; Francijas valdība 1858. gadā aizliedza privātu faktu publicēšanu un šī noteikuma pārkāpējiem paredzēja naudassodu; bet 1889. gadā Norvēģijā tika paredzēts kriminālsods par informācijas publicēšanu, kas saistīta ar citas personas privāto vai ģimenes dzīvi.7

Tomēr moderno uzskatu par to, ar ko būtu jāsaprot termins "tiesības uz privāto dzīvi" 1890. gadā ieskicēja S.D. Vorens (S.D. Warren) un L.D. Brandeiss (L.D. Brandeis), Hārvarda Juridiskajā žurnālā apgalvojot, ka tās ir personu tiesības "tikt atstātam vienatnē" (angļu val. – right to be let alone).8 Autori savā rakstā runāja par tehnoloģiju sasniegumiem fotografēšanā, kas "nojauktu robežu starp ziņām, kuras brīvprātīgi tiek atklātas sabiedrībai, un to informāciju, kas tiek izplatīta bez personu atļaujas,"9 secinot, ka tas izraisītu personu privātās dzīves aizskārumu. Šīs atziņas ļāva stiprināt tā laika sabiedrības morāli, kā arī privātums kļuva par nozīmīgu sastāvdaļu neaizskartas un neatkarīgas personas atspoguļošanā britu filozofa Dž.S. Milla darbos.10

Simt gadu vēlāk, uzsverot S.D. Vorena un L.D. Brandeisa raksta nozīmi tiesību uz privāto dzīvi attīstībā, tiesību zinātnieks R. Turkingtons (R. Turkington) ir izteicies, ka šis raksts ir iemantojis īpašu cieņu akadēmiķu un pētnieku vidū, kuri dienas pavada putekļainās bibliotēkās vai ar aizmiglotām acīm veroties datora ekrānā cerībā, ka kādu dienu viņu pētījumi dramatiski mainīs pastāvošo tiesību doktrīnu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autors
26. Februāris 2013 / 22:26
0
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu komentāru!



Vispirms vēlos norādīt, ka, manuprāt, starptautisko cilvēktiesību jautājumus nevar izvērtēt tikai kādas vienas tiesību sistēmas ietvaros. Ņemot vērā arī Eiropā arvien pieaugošo tendenci tiesību uz privāto dzīvi un izteiksmes brīvības kolīzijas gadījumā lemt par labu tieši izteiksmes brīvības aizsardzībai, vēlējos norādīt uz ASV tiesību sistēmā pastāvošajām problēmām, kas var atspoguļoties arī Eiropā.



Attiecībā uz jēdzienu skaidrojumiem, manuprāt, par sinonīmiem ir uzskatāmi jēdzieni \"tiesības uz privāto dzīvi\" un \"privātās dzīves neaizskaramība\", bet, piemēram, \"datu aizsardzība\" ir viens no šo tiesību aspektiem.



Jūsu trešais jautājums, manuprāt, ir jāaplūko plašākā kontekstā saistībā ar tehnoloģiju attīstību. Kā norāda tiesību doktrīna, \"ja personas apgūst ar jaunajām tehnoloģijām saistītos kultūras elementus un uzvedību, un pierod pie tiem, tās vairs neapzinās un pat nepieļauj domu, ka viņu tiesības uz privāto dzīvi, kam būtu jāpastāv kādā konkrētā aspektā, tiek nepamatoti pārkāptas.\" Par šo un citiem jautājumiem, plašāk centīšos aprakstīt savā nākošajā rakstā.
Baraks Osama
22. Februāris 2013 / 13:42
0
ATBILDĒT
Uz priekšdienām pāris piezīmju jaunajam autoram:



1) Būtu gribējies uzzināt autora viedokli par jēdzienu \"privātā dzīve\", \"privātums\", \"datu aizsardzība\" tvērumu un mijiedarbību. Man subjektīvi liekas, ka tos daudzi lieto visai juceklīgi. Manuprāt, ne par vienu no tiem nevar 100% apgalvot, ka tas ir identisks vai izriet no cita minētā jēdziena, vai ar to pilnībā tiek aptverts. Varbūt citi domā citādāk?



2) Rakstot par ASV tiesībām, vienā katlā tiek sajaukts guļamistabā notiekošo regulējošs likums, darba devēju piekoptie paņēmieni, privātas sarunas publiskā vietā u.c. Zinot, ka ASV \"civil rights\" tiek atzīta dominējoši vertikāla iedarbība (pilsonis vs valsts), šī aspekta ignorēšana var novest pie neadekvātiem secinājumiem.



3) \"[Personu zināma atteikšanās] no to tiesībām uz privāto dzīvi [ļauj] trešajām personām šīs tiesības viegli aizskart un pārkāpt.\" Vai tikai es te saredzu pretrunu? Vai jāprezumē, ka privāto dzīvi strikti neaizsargājoša persona neapzinās, ko dara, un tādēļ šīs tiesības jāturpina aizsargāt? Atgādina to anekdoti par dzērāju, kas izbļaustās pagalmā, sasauc visus un tad lūdz tos aizgriezties, jo viņam, lūk, vajagot...



4) Ko autors domā par argumentu, ka ECT praksē tiesības uz privāto dzīvi no vienas konkrētas tiesības varētu būt pārtapušas par parocīgu tiesību tālākveidošanas līdzekli, uz ko atsaukties, kad trūkst expressis verbis uzrakstītu cilvēka tiesību, un ar to izskaidrojama dažādo apakštiesību ielasīšana tajās?



5) Tīri retoriski metodoloģisks jautājums - kādēļ Latvijas apstākļos Latvijas auditorijai rakstīts salīdzinošs pētījums jānoslēdz ar tēzi, kas formulēta tā, ka pastāv kaut kādas problēmas ASV tiesībās?
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties