19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Aptauja
Izsaki viedokli aptaujā par tiesu varu Latvijā!
18
“Jurista Vārda” lasītāju aptauja

“Jurista Vārds” rīko ekspertu aptauju par tiesu varu Latvijā, un šoreiz diskusijā paredzēts iesaistīt arī žurnāla lasītājus, kuru viedokļi izlases veidā pēc tam tiks publicēti šim tematam veltītajā “Jurista Vārda” numurā. Tādēļ aicinām līdz 3. martam (ieskaitot) raksta komentāru sadaļā paust savu viedokli par redakcijas formulētajiem jautājumiem, attiecīgi numurējot arī savas atbildes.

1. Nosauciet trīs galvenās problēmas, kas, jūsuprāt, kavē kvalitatīvu un ātru tiesas spriešanu Latvijā? Ar kādām metodēm un konkrētiem pasākumiem tās var risināt?

2. Vai tiesas priekšsēdētāja pienākums sekot tiesvedības saprātīgu termiņu ievērošanai, ko paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, apdraudēs tiesneša neatkarību? Vai šie jauninājumi veicinās privātpersonu tiesību aizsardzību? Vai šādi lietu termiņu “uzraudzības” pienākumi būtu jānosaka ne tikai rajonu un apgabaltiesu, bet arī Augstākās tiesas tiesu palātu priekšsēdētājiem un Senāta departamentu priekšsēdētājiem?

3. Kādam ir jābūt tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas mērķim? Vai šobrīd radītā novērtēšanas kārtība (tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs) spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā?

4. Vai atbalstāt Saeimas iecerētos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz, ka internetā publiski būs pieejami visu tiesu instanču spriedumi pēc spēkā stāšanās un lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā? Kā, jūsuprāt, izskaidrojama gadiem ilgā kavēšanās šai ziņā? Vai publiskot būtu nepieciešams arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumus (atšķirībā no citiem Senāta departamentiem šeit nepieņem spriedumus, bet tikai lēmumus)?

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Marta
3. Marts 2013 / 10:10
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka tiesas priekšsēdētājiem jau šobrïd ir pārāk liela ietekme uz tiesnesi un, joprojām, iespējas ietekmēt tiesneša darbu gan nosakot slodzi, gan izskatāmo lietu kategorijas. Ja tiesas priekšsēdētājs vēl arī noteiks lietas izskatīšanas ilgumu, tad tiesneša neatkarība būs vēl vairāk apdraudēta.
Anonīms lietotājs
3. Marts 2013 / 10:01
0
ATBILDĒT
2. Protams , ka tiesneša neatkarība tiks apdraudēta. Vēl jo vairāk, nav saprotams kā tiesas prieksšsēdētājs var noteikt cik ilgā laikā jāizskata lieta, jo, lietu saņemot, to nav iespējams paredzēt ! Tad jau tiesas priekšsēdētājs varbūt arī uzreiz pateiks kādam jābūt spriedumam? Šādu termiņu noteikšana, neapšaubāmi ir veids, kā ietekmēt tiesnesi un var novest pie sasteigtiem, nepārdomātiem un nepamatotiem spriedumiem. Vācijā, Austrijā, Šveicē... nekas tāds nav iedomājams, tādēļ īpaši nesaprotami, ka šādas idejas pauž tieslietu ministrs.

Piekrītu, ka tiesiskās apziņas trūkums ir problēma, jo procesu dalībnieki nekautrējas jebkādu iemeslu dēļ novilcināt procesu un pārsūdz spriedums principa pēc, tai pašā laikā tiek kultivēts viedoklis , ka tiesas vainīgas pie ilgstošiem procesiem.

Atbalstāma ir tiesnešu specializēšanās jau no pirmās instances, jo šobrīd tiesnesim ir milzīga slodze, un , ja viņš spiests skatīt visu kategoriju lietas, tad neapšaubāmi cieš spriedumu kvalitāte.
Proficius Aliri
27. Februāris 2013 / 22:55
0
ATBILDĒT
1. Galvenās problēmas: a) zemais profesionālās kvalifikācijas līmenis, b) joprojām valdošais hipertrofētais formālisms, c) bailes vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par rīcību, kas neatbilst „likuma burtam” vai ierastajai praksei, un par striktiem organizatoriskiem pasākumiem, kā arī tieksme izvairīties no jelkādas rīcības, kas nav noteikta kā obligāta. Risinājumi: stingrākas izglītības, atlases un profesionālās darbības novērtēšanas prasības. Periodiskas mācības ar pārbaudījumiem to noslēgumā kā obligāts pasākums.

2. Godprātīgi un pareizi pildot šo pienākumu tiesneša neatkarība netiek apdraudēta, jo tiesas spriešanas saturiskā puse joprojām atrodas ārpus priekšsēdētāja uzraudzības. Ja priekšsēdētājs var pieprasīt argumentētu paskaidrojumu no tiesneša, kas konkrētā procesā tiek darīts vai kāpēc nekas nenotiek, privātpersonu tiesību aizsardzības līmenis samazināties nevarētu. Protams, jāparedz atbilstošs mehānisms, kā novērst iespējami negodprātīgu priekšsēdētāja rīcību. Ja ievieš šādu pienākumu, tad tas attiecināms arī uz palātu un departamentu priekšsēdētājiem.

3. Novērtēšanas mērķis – nodrošināt, lai par tiesnešiem strādātu tikai „augsti kvalificēti un godīgi juristi”. Pašreizējā sistēmā objektivitāti nav  iespējams garantēt. Tiesas spriešanas kvalitāti tā visticamāk arī neuzlabos kaut cik jūtamā mērā. Galvenie novērtēšanas sistēmas trūkumi: lēmumu pieņem balsojot; novērtē tikai ar pozitīvu/negatīvu vērtējumu (nav minimālo prasību, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu); vairums vērtēšanas kritēriju ir vienkārši statistiski rādītāji, citiem – nepastāv novērtējuma skala, kā arī nav skaidrības par katra konkrētā kritērija nozīmi kopējā vērtējuma rezultātā.

4. Atbalstu. Kavēšanās ir tipiska Latvijas birokrātiskās sistēmas iezīme, ko papildina nevēlēšanās padarīt publiskus sava darba rezultātus un uzņemties jaunus pienākumus, kas varētu rasties, ieviešot publicēšanas sistēmu. Noteikti publicējami visi Senāta lēmumi (arī rīcības sēdes u.tml.) un visi pārējo tiesu spriedumi, kā arī noteiktu kategoriju lēmumi.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties