1. Korespondences aizsardzība elektronisko sakaru tīklos Latvijā

Korespondence elektronisko sakaru tīklos ir dati, kas paredzēti apmaiņai ar ikvienu personu, izmantojot datoru jeb datorsistēmu. Līdz ar to korespondence elektronisko sakaru tīklos nav tikai elektroniskais pasts, bet arī vairāki citi informācijas sabiedrības pakalpojumi, piemēram, interneta telefonija vai īsu ziņojumu apmaiņas pakalpojumi (Windows Messenger, Skype u.tml.).

Dati informācijas sabiedrības pakalpojumā ir informācijas noslēpums. "Jebkura informācija, kas tiek pārraidīta pa sakaru tīkliem starp diviem vai vairākiem abonentiem, ir konfidenciāla līdz brīdim, kad kāds no viņiem ir devis atļauju to oficiāli izpaust."⁶ Līdz ar to dati, kas ir paredzēti nosūtīšanai kādai personai ar kāda informācijas sabiedrības pakalpojuma starpniecību, ir informācijas noslēpums, kamēr šo datu nosūtītājs vai saņēmējs nav piekritis to izpaušanai.

Ikvienai fiziskai personai Latvijā ir tiesības uz personiskās elektroniskās korespondences (pārraidāmās informācijas) noslēpuma neaizskaramību. Pārraidāmās informācijas noslēpuma neaizskaramību garantē Latvijas Republikas Satversmes 96. pants.⁷ Līdz ar to Latvija atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar nacionālajiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem, kas izriet no Satversmes 89. panta.⁸

Saistībā ar informācijas personisko raksturu minēšanas vērta ir tīmekļa vietnes kompromat.lv redaktora Leonīda Jākobsona lieta, kur vēl pavisam nesen uzrādīta apsūdzība, proti, no medijos publiskotās informācijas (Nekā personīga. 217. epizode. Ēterā: 17.02.2013. pulksten 19:00. Pieejams: http://www.tv3play.lv/program/nekapersoniga) izriet, ka publicētajai informācijai nav personisks raksturs, turklāt tā sūtīta no N. Ušakova darba e-pasta, līdz ar to būtu vērtējams, vai šeit vispār pastāv privātās dzīves aizskārums un noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Autors atzinīgi vērtē likumdevēja pieņemtos normatīvos aktus un labo gribu sakārtot informācijas un komunikāciju tiesību nozari Latvijā, tomēr kritika veltāma tā rezultātā radītajam plašajam, nepārskatāmajam un dažkārt savstarpēji konkurējošam normatīvo aktu klāstam. Piemēram, attiecībā uz informāciju un informācijas apriti vien ir pieņemti četri dažādi likumi: Fizisko personu datu aizsardzības likums,⁹ Informācijas atklātības likums,¹⁰ Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums,¹¹ likums "Par valsts noslēpumu".¹² Savukārt komunikāciju un komunikāciju drošības prasību ziņā tā vietā, lai papildinātu jau esošo Elektronisko sakaru likumu,¹³ likumdevējs pieņēma vēl vienu – Informācijas tehnoloģiju drošības likumu ar 10 pantiem.¹⁴

2. Korespondences krimināltiesiskās aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos Latvijā

Fiziskas personas elektronisko korespondenci Latvijā krimināltiesiski aizsargā Krimināllikuma (turpmāk – KL) 144. pants,¹⁵ kurā ietvertais "noziedzīgais nodarījums ir pieskaitāms pie noziedzīgiem nodarījumiem datortīklos".¹⁶

Minētajā pantā aprakstītie noziedzīgo nodarījumu sastāvi saskaņā ar KL 7. pantu¹⁷ ir mazāk smagi noziegumi. "Noziedzīga nodarījuma subjekts ir pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu."¹⁸ "Ja persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi, būdama atbildīga par telekomunikāciju sakaru nodrošināšanu vai kurai ir tiesības noklausīties telefona sarunas vai pārtvert informāciju, tad minētais nodarījums ir kvalificējams pēc kopības ar KL pantu, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārkāpšanu."¹⁹ Savukārt no subjektīvās puses – noziedzīgu "nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu".²⁰ Tāpat šāds regulējums saglabājas arī pēc 2013. gada 1. aprīļa KL grozījumu spēkā stāšanās.

2.1. Krimināllikuma 144. panta kvalificēto sastāvu trūkumi

Pret personas elektronisko korespondenci un citu pārraidāmo informāciju mūsdienās vērsti vairāki dažādu veidu uzbrukumi, kurus organizē ne tikai viens noziedznieks, bet to grupas, turklāt no dažādām pasaules valstīm.