Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā.
Savukārt 2012. gada 13. decembrī pieņemtie Krimināllikuma grozījumi būtiski atšķiras no visiem iepriekš veiktajiem minētā likuma labojumiem. Un arī to mērķis ir ievērojami plašāks nekā kādas atsevišķas krimināltiesību normas vai institūta pilnveidošana – grozījumu projekts tika izstrādāts saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepciju,1 sistēmiski izvērtējot Krimināllikumā noteikto, piedāvājot kompleksus risinājumus, kas ievēro atsevišķu tiesību normu saiknes un kopsakarības. Pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā" sastāv no 356 pantiem, kas būtiski groza gan Krimināllikuma vispārīgās, gan arī sevišķās daļas normas. Ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija.
Krimināllikums ir grozīts, lai radītu iespēju efektīvāk reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo krimināltiesisko represiju un personu kopīgajām un individuālajām interesēm. Kriminālsodu politikas efektivitāti nevar mērīt ar atklāto noziedzīgo nodarījumu un sodīto likumpārkāpēju skaitu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
