Kā jau minēts, pirms vairākiem gadiem, 2009. gadā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā. Šobrīd normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, jau atspoguļojas gan koncepcijā piedāvātie, gan arī likumprojektu izstrādes laikā ekspertu aktualizēto problēmjautājumu risinājumi. Daudzi no šiem diskutablajiem jautājumiem kā strīdus temati savulaik iztirzāti arī "Jurista Vārda" lappusēs, piemēram, diskusijas par noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma vai par vispārēju mantas konfiskāciju.
Tā kā Krimināllikums ir viesis novitātes ne tikai šajos divos minētajos piemēros, bet arī fundamentāli būtiskos jautājumos, šā žurnāla numura tēmas ietvaros aptaujājām arī ekspertus (LU Juridiskās fakultātes profesori Valentiju Liholaju, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Augstākās tiesas Senāta Krimināltiesību departamenta priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi, Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, Valsts probācijas dienesta vadītāju Aleksandru Dementjevu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, zvērinātu advokāti Gunu Kaminsku), izzinot viņu viedokli par šādiem jauninājumiem: 1. Kā, jūsuprāt, pieņemtie grozījumi Krimināllikumā izmainīs kriminālsodu politiku Latvijā, un vai sabiedrība tam ir gatava? 2. Vai atbalstāt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – naudas soda un piespiedu darba – piemērošanas iespēju paplašināšanu? 3. Kā vērtējat brīvības atņemšanas sodu minimālo un maksimālo robežu samazināšanu vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem? 4. Vai atbalstāt noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma? 5. Kā vērtējat to, ka turpmāk vairs netiek paredzēta vispārēja mantas konfiskācija un tiesai būs konkrēti jānorāda, kāda personai piederoša manta ir konfiscējama? 6. Kā vērtējat to, ka tiesai pēc saviem ieskatiem būs iespējas noteikt dažādus tiesību ierobežošanas sodus, kas pat netiks atrunāti Krimināllikuma sevišķās daļas pantu sankcijās? |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.