19. Marts 2013 /NR. 11 (762)
Numura tēma
Vai strīdus jautājumiem kriminālsodu politikā ir pielikts punkts

Kā jau minēts, pirms vairākiem gadiem, 2009. gadā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā. Šobrīd normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, jau atspoguļojas gan koncepcijā piedāvātie, gan arī likumprojektu izstrādes laikā ekspertu aktualizēto problēmjautājumu risinājumi. Daudzi no šiem diskutablajiem jautājumiem kā strīdus temati savulaik iztirzāti arī "Jurista Vārda" lappusēs, piemēram, diskusijas par noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma vai par vispārēju mantas konfiskāciju.

 

Prof. Dr.iur. Valentija Liholaja

Savas pārdomas par Kriminālsodu politikas koncepciju un no tās izrietošajiem grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk arī – KL) jau esmu izteikusi arī iepriekš,1 un, tā kā savu viedokli neesmu mainījusi, atbildot uz "Jurista Vārda" uzdotajiem jautājumiem, varu tikai daļēji atkārtoties, tiesa gan, papildinot iepriekš pausto vēl ar vairākām tēzēm.

1. Neapšaubāmi, ka gan Kriminālsodu politikas koncepcijas, gan arī galvenokārt no tās izrietošo grozījumu Krimināllikumā izstrāde ir nopietns un nepieciešams pasākums sodu politikas pārvērtēšanā un reformā, kas būtiski izmainīs kriminālsodu politiku Latvijā. Taču, vai tās pieņemtajā variantā būs pozitīvas izmaiņas, vai arī tas nesīs sev līdzi kādas negatīvas iezīmes, rādīs tikai laiks, jo kādu vispusīgu prognožu šajā jautājumā manā rīcībā nav. Minētais liedz arī sniegt pārliecinošu atbildi uz jautājumu, vai sabiedrība tādām pārmaiņām ir gatava, jo diskusija par to jau netika izvērsta pat juristu starpā, nemaz nerunājot par sabiedrības kā tādas viedokļa apzināšanu. Sliecos domāt, ka atbilde uz šo jautājumu ir vairāk noliedzoša nekā apstiprinoša, jo, domājams, sabiedrība kopumā šādas izmaiņas būs gatava pieņemt tad, ja gūs pārliecību, ka tas sekmēs tās drošību, aizsardzību pret tās interešu apdraudējumiem, kam arī vajadzētu būt Krimināllikuma grozījumu jēgai un būtībai. Manuprāt, pagaidām sabiedrība, it īpaši likumam paklausīgo iedzīvotāju personā, šādu vēstījumu nav saņēmusi, jo, skaidrojot kā Kriminālsodu politikas koncepcijas, tā arī pieņemto grozījumu jēgu un būtību, galvenais akcents, pirmkārt, tiek likts uz pastāvošās sodu sistēmas bardzību un neatbilstību Eiropas Savienības dalībvalstu kriminālsodu sistēmas regulējumam; otrkārt, ka salīdzinoši augsts ir ar brīvības atņemšanu notiesāto personu skaits un ka brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem.2

2. Brīvības atņemšanas alternatīvo soda veidu – naudas soda un piespiedu darba – piemērošanas iespēju paplašināšana visumā ir atbalstāma, taču saprātīgā apjomā, izvērtējot ar katru noziedzīgo nodarījumu apdraudēto interešu svarīgumu un nodarījuma kaitīgumu, kas, manuprāt, lielākoties nav bijis noteicošais sankciju veidošanas pamatā, it īpaši attiecībā uz smagiem noziegumiem, kad ne tikai to krimināltiesību normu sankcijas, kurās jau bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, tika papildinātas ar šiem alternatīvajiem sodu veidiem, bet arī vairākos citos pantos tika samazināta brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža līdz pieciem gadiem, lai varētu papildus paredzēt piespiedu darbu un naudas sodu.

Tā kā Krimināllikums ir viesis novitātes ne tikai šajos divos minētajos piemēros, bet arī fundamentāli būtiskos jautājumos, šā žurnāla numura tēmas ietvaros aptaujājām arī ekspertus (LU Juridiskās fakultātes profesori Valentiju Liholaju, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Augstākās tiesas Senāta Krimināltiesību departamenta priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi, Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, Valsts probācijas dienesta vadītāju Aleksandru Dementjevu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, zvērinātu advokāti Gunu Kaminsku), izzinot viņu viedokli par šādiem jauninājumiem:

1. Kā, jūsuprāt, pieņemtie grozījumi Krimināllikumā izmainīs kriminālsodu politiku Latvijā, un vai sabiedrība tam ir gatava?

2. Vai atbalstāt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – naudas soda un piespiedu darba – piemērošanas iespēju paplašināšanu?

3. Kā vērtējat brīvības atņemšanas sodu minimālo un maksimālo robežu samazināšanu vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem?

4. Vai atbalstāt noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma?

5. Kā vērtējat to, ka turpmāk vairs netiek paredzēta vispārēja mantas konfiskācija un tiesai būs konkrēti jānorāda, kāda personai piederoša manta ir konfiscējama?

6. Kā vērtējat to, ka tiesai pēc saviem ieskatiem būs iespējas noteikt dažādus tiesību ierobežošanas sodus, kas pat netiks atrunāti Krimināllikuma sevišķās daļas pantu sankcijās?

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties