Latvijas valsts arvien vairāk izmanto informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī tiesu sistēmā. Tiesu namus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina videokonferences, ja lietas dalībnieks nevar ierasties uz tiesas sēdi, jo, piemēram, atrodas ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Saziņu ar lietas dalībniekiem tiesa var organizēt ar elektroniskā pasta starpniecību. Tā tomēr ir tikai daļa no iespējām, kuras cilvēki savstarpējā saziņā izmanto jau sen.

Pozitīvs piemērs ir Igaunija, kas jau ir ieviesusi e-pārvaldi (e-government), turklāt personām draudzīgu un pretimnākošu. Piemēram, ir izveidota e-policija, e-veselības sistēma, e-komercreģistrs un par elektroniski iesniegtiem pieteikumiem tiesā jāmaksā mazāka valsts nodeva. Rezultātā lielākā daļa pieteikumu tiek iesniegti šādā veidā un tas veicina efektīvu tiesas procesu. Turklāt šā gada martā Igaunijā sāk runāt par e-pilsoni (e-citizen). Katram pilsonim tiks izveidota digitālā identitāte, lai stiprinātu valsts saikni starp pilsoņiem, kuri dzīvo gan Igaunijā, gan arī jebkur citur pasaulē. Attālums globālajā pasaulē nedrīkst būt šķērslis. Digitālā identitāte neļaus aizmirst Igauniju un vienmēr atgādinās par atgriešanos. Šāda digitālā identitāte tiks piešķirta arī ārvalstniekiem, kas pastāvīgi uzturas Igaunijā, nodrošinot ērtu piekļuvi valsts pakalpojumiem. Jau šobrīd apmēram pusmiljons igauņu lieto elektroniskās identitātes kartes un 78,6% igauņu lieto internetu. Igauņi grib pasniegt sevi pasaulē kā "e-tīģeri" informācijas tehnoloģiju jomā.

Igaunijas aktivitātes, protams, zināmā mērā ir arī mārketinga pasākums, parādot valsti kā progresīvu un inovatīvu. Tomēr tehnoloģiju ieviešana valsts pārvaldē, tajā skaitā tiesu sistēmā, ir neizbēgama. Jo ātrāk sāk, jo ātrāk tās tiks ieviestas. E-pilsoņa koncepts ļautu atvieglot valsts un personu saziņu. Vairs nebūtu problēmas ar "vēju" kāpņutelpas pastkastītē, kas neļauj saņemt tiesas pavēsti, tiesu izpildītāja paziņojumu vai nelabvēlīgo administratīvo aktu utt.

Arī Latvijā izstrādāta Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija, kurā tiek piedāvāts katram iedzīvotājam izveidot e-adresi, lai modernizētu un optimizētu saziņu ar privātpersonām, nodrošinot draudzīgu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību.

Augstu vērtējama ir Ivetas Kažokas ideja Latvijai kļūt par pirmo valsti, kurā valsts pārvaldes darbinieki, izpildot pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas, apgūtu pasaules labāko universitāšu piedāvātos bezmaksas masveida tālmācību kursus (MOOC). To šobrīd jau ir aptuveni 500, un nākotnē būs vēl vairāk.

Nav pašmērķis būt pirmajam, bet, ja ir iespēja, tad nav pamats neizmantot iespēju, kas dod arī reālu labumu.