Katras valsts tiesām ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu iekārtas likumos un tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri pilda tiesneša amatu šajās tiesās. Starpkaru posma Latvijas Senāta (1918–1940) garīgā seja, trīsdesmit senatoru veidota, bija spilgta – gudra, patriotiska, inteliģenta un daudzpusīga.¹

Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam iepazīstināt lasītājus ar Latvijas tiesu vēstures spilgtākajām personībām, likās, ka pirmo lappusi šajā rubrikā varētu atvēlēt Latvijas civilprocesa klasiķim – Latvijas Senāta senatoram, Latvijas Universitātes profesoram Dr.iur. Vladimiram Bukovskim. Jo 2013. gads ir Latvijas Civillikuma gads – pirms 75 gadiem, 1938. gada 1. janvārī, šis Latvijas civiltiesību stūrakmens likums stājās spēkā, bet pirms 20 gadiem, 1993. gada 1. septembrī, Civillikums pilnā apjomā atguva spēku. V. Bukovskis bija visu Civillikuma izstrādāšanas darba grupu vadītājs, diemžēl sava milzīgā veikuma augļus neredzēja, jo mira īsi pirms likums spēkā stāšanās.