Padziļināta interese par ekonomisko lielumu un metožu piemērošanas lietderīgumu un iespējamību tiesību zinātnē, kas šobrīd tiek apzīmēti ar terminiem "tiesību ekonomiskā analīze" jeb "tiesības un ekonomika" radās jau 19. gs. beigās,² tomēr būtisks pavērsiens šajā virzienā tika panākts, pateicoties Oliveram Vendelam Holmsam.³ Savā zinātniskajā rakstā "Likuma ceļš"⁴ viņš asi kritizēja tajā laikā juridiskajās skolās pastāvošo pieeju tiesību pasniegšanā, kurai atbilstoši tiesību pamati tika apgūti vienīgi caur objektīvu metožu piemērošanas māku un abstraktiem principiem. O. Holmss uzsvēra, ka nākotnes juristiem būs jāspēj piemērot un samērot savā praksē ne vien tiesību, bet arī statistikas un ekonomikas metodes, kas vienlaikus dos iespēju dziļāk izprast pašus tiesisko attiecību procesus,⁵ norādot, ka tiesu strīdi nevar būt objektīvi izšķirti, balstoties vienīgi uz jau pastāvošiem precedentiem un formālu tiesību izpratni.

Minētā sakarā jāatzīmē, ka kopš 19. gs. beigām ASV juristi izskata tiesību piemērošanas jautājumus no ārējām pozīcijām (external perspective),⁶ savukārt Eiropas tradīcijās dziļi iesakņojies internālisms (from the inside).⁷ ASV juridiskā reālisma skolas pārstāvji ilgstoši pauduši viedokli: ja strīdu izskatīšana tiktu saistīta vienīgi ar tiesību normu piemērošanas jautājumiem, diez vai gadsimtu ilgā vēsturē tiesu varas institūts vispār būtu "izdzīvojis", drīzāk cilvēki sen jau būtu izstrādājuši savu "spēles vešanas taktiku" vai uzticētu "uzvarētāja noteikšanu", piemēram, skaitļošanas mašīnām, kas pēc noteiktu likuma pantu ievadīšanas sistēmā noteiktu "balvas ieguvēju".