1993.gada 23.februārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”, kas stājās spēkā tā paša gada 1.maijā. Laika gaitā minētajā likumā tika izdarīti vairāki grozījumi, kas daļēji novērsa nepilnības vai izdarīja precizējumus atsevišķos tā pantos.

Katrai personai, kas vēlas turpmāk saņemt atļauju iegādāties vai arī pagarināt šaujamieroci vai gāzes pistoli/revolveri, būtu nopietni jāpārdomā šāda rīcība, jāapspriežas ar ģimenes locekļiem par šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas motīviem un lietderību, it sevišķi ja ģimenē aug bērni.

Ja persona nolēmusi iegādāties šaujamieroci pašaizsardzībai, tās lēmumam jābūt motivētam (to nosaka iepriekš minētā likuma 9.pants). Tas nozīmē, ka ieroča pretendents uzskata: viņa vai viņa ģimenes locekļu dzīvība vai veselība var tikt apdraudēta. Ja šāda apdraudējuma iespējas pastāv, tad vispirms būtu ieteicams vērsties pēc palīdzības valsts policijā, kurai ir daudz vairāk iespēju un līdzekļu aizsargāt iedzīvotājus no noziedzīgo personu pretlikumīgas rīcības. Mēģinājumu paļauties šāda apdraudējuma situācijā uz saviem spēkiem, uz šaujamieroča klātbūtni var pielīdzināt pašnāvībai. Uzbrucējs, kurš izvēlējies savu upuri un rūpīgi izplānojis savu noziedzīgo nodarījumu, noteikti ņems vērā iespējamo cietušā pretošanos un neapstāsies, pat ja cietušais būs spējīgs izvilkt savu ieroci. Bet vai cietušais būs spējīgs šo glabāto vai nēsāto šaujamieroci lietot pašaizsardzības nolūkos, tas vienmēr paliks zem jautājuma zīmes. Kā pierāda pasaules prakse un arī Latvijas pieredze, šaujamierocis ļoti retos gadījumos pasargājis tā īpašnieku no uzbrukuma.

Būtu vēlams atcerēties, ka šaujamieroča lietošana tā izmantotājam vienmēr nodara morālu kaitējumu. Pēc tā var sekot psiholoģisks spiediens gan no tā sauktā cietušā vai, pareizāk sakot, uzbrucēja, ja tas ir dzīvs, gan arī no viņa radinieku puses. Ja pārkāpts likums par šaujamieroča lietošanu, tā lietotājs var nonākt uz apsūdzēto sola.

Ir arī citas iespējas, kā sevi aizsargāt no personām, kuras var apdraudēt cilvēku vai viņa ģimenes locekļus, tas ir, nolīgt apsardzi vai miesassargus, iegādāties suni, ierīkot savā mājoklī vai uzņēmumā signalizāciju un veikt citus drošības pasākumus.