1. Pieaicinātās personas institūts Satversmes tiesā

Satversmes tiesas tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai, ja tas ir nepieciešams, nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli. Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.¹ Tādējādi, lai arī Satversmes tiesas procesu reglamentējošajās tiesību normās netiek lietots jēdziens "amicus curiae", bet jēdziens "pieaicinātā persona", pieaicinātās personas institūtam piemīt amicus curiae institūtam raksturīgās iezīmes. Pieaicinātās personas institūts Satversmes tiesas likumā tika iekļauts ar 2000. gada 30. novembra likuma grozījumiem, lai novērstu problēmu situācijā, kad kāda persona ir jāuzklausa, taču vienīgais statuss, ko tai var piešķirt, šādā gadījumā ir liecinieka statuss.²

1.1. Pieaicinātās personas ratione personae kritērijs

Kā izriet no Satversmes tiesas prakses, pieaicinātās personas statusu var iegūt gan fiziskas un juridiskas personas,³ kam nav piešķirtas pilnvaras publisko tiesību jomā, gan valsts un atvasināto publisko tiesību personas, to orgāni, iestādes un struktūrvienības. Kā fiziskas personas Satversmes tiesas procesā visbiežāk tiek pieaicināti sabiedrībā zināmu autoritāti ieguvuši konkrētas nozares speciālisti,⁴ pētnieki⁵ un pasniedzēji.⁶ Tiesa savā praksē ir pieaicinājusi arī ārvalstu pilsoņus, piemēram, lietā Nr. 2007-10-0102⁷ savu viedokli izteica Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras asociētais profesors Dr.iur. Lauri Melkso un Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību katedras asociētais profesors Dr.iur. Daiņus Žalims.

Pieaicinātu fizisku personu nevar pārstāvēt pārstāvis, jo, ja Satversmes tiesa ir lēmusi par konkrētas personas pieaicināšanu, tad tiesai ir būtiski tieši un nepastarpināti no pašas personas noskaidrot lietas apstākļus, turklāt Satversmes tiesas likums neparedz, ka pieaicinātā persona varētu veikt šo funkciju ar pārstāvja starpniecību.⁸ Attiecībā uz juridiskajām personām jānorāda, ka no tām visbiežāk tiek pieaicinātas nevalstiskas organizācijas. Piemēram, lietā Nr. 2009-43-01,⁹ kas skāra valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu jautājumus, tika pieaicināta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Pensionāru federācija. Savukārt vides tiesību lietās tiesa mēdz pieaicināt nevalstiskas organizācijas, kas darbojas vides aizsardzības nozarē, piemēram, biedrību "Vēja enerģijas asociācija" lietā Nr. 2010-48-03.¹⁰

Atšķirībā no amicus curiae administratīvajā procesā tiesā pieaicinātās personas institūts aptver arī valsts un atvasinātu publisku personu orgānus, iestādes un struktūrvienības, kā arī patstāvīgas iestādes. Tā, piemēram, lietā Nr. 2009-43-01 savu viedokli sniedza divi Latvijas Republikas orgāni – Ministru kabinets un Valsts kontrole, kā arī atvasināta publiska persona – Latvijas Banka.