28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)
Informācija
Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos
9
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies.

Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Jautāta, kādam nolūkam turpmāk kalpos abos pētījumos izzinātais, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža norāda, ka pēc sagatavoto gala nodevumu iesniegšanas Tieslietu ministrijā tajos minētie priekšlikumi tiesvedības procedūru uzlabojumiem un efektivizācijai tiks virzīti izskatīšanai pastāvīgajās procesa likumu izstrādes darba grupās, lemjot par normatīvo aktu vai to grozījumu izstrādi.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnesis
28. Maijs 2013 / 10:29
0
ATBILDĒT
t.i. katrs santīms valstij (ar tiesu sistēmas palīdzību) būs jāatdod, caur sākotnēji grūti ieraugāmiem procesiem.
Tiesnesis
28. Maijs 2013 / 10:23
0
ATBILDĒT
Ar elektroniku jānodarbojas elektronikas specialistiem, bet tiesām jāspriež tiesa.

Neviens nekad nedod naudu kādam par velti, ja ,,Šveice\" tādu ir iedevusi, tad iemesli un izdevīgums kādam tam ir jāmeklē beigu ieteikumos.

Tas ir līdzīgi kā ilgā laika posmā Jaunas Laiks un Vienotība ir izbīdījuši neticamu skaitu grozījumu likumos par labu bankām - sākot ar lejupejošo izsoļu izslēgšanu no CPL utt utt utt.
Seskis
28. Maijs 2013 / 10:19
0
ATBILDĒT
Kaut kāda elektronizācija ir pilnīgi nepieņemama tiesās! Daži tiesneši pat izmanto elektroniski pieejamos likumus, kas ir nonsenss, zinot, ka hakeri sagroza likumu tekstus. Tiesu darbs ilgāks ir tādēļ, ka tiesnesis sūta palīgu vai sekretāru uz bibliotēku kopēt likumus, kas ir laikietilpīgs process, bet ir garantija, ka tiek izmantots oriģināllikums. Tāpat protokolu audioierakstus ir viegli viltot, tāpēc jāpaliek pie papīra formāta, videokonferences pārsvarā izmanto tikai, lai parunātos ar kolēģiem, bet praksē tās ir pilnīgi nederīgas, jo nereti ir gadījumi, kad prāvnieka pārstāvis vienkārši tur kameras priekšā procesa dalībnieka galvu un runā viņa vietā.

Tādējādi tā elektronizācija ir pilnīgi nevajadzīga naudas izšķiešana un procesu tas nepaātrina.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties