11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā
6
Dr.iur.
Jānis Lazdiņš
Latvijas Universitātes profesors 

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā.

No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Amanda
30. Decembris 2015 / 13:23
0
ATBILDĒT
Paldies! Ļoti saturīgs raksts.
buks
14. Jūnijs 2013 / 14:57
0
ATBILDĒT
Visnotaļ labs raksts, it sevišķi, ka mēģināts ieskicēt arī pārējos vietējo iedzīvotāju centienus pēc Krievijas impērijas sabrukuma kā veidot te valstiskumu. Pilnīgi nepētīta tēma, ņemot vērā, ka līdz šim 1918. gada notikumi ideoloģiski vienpusīgi aplūkoti tikai, kā viens no komentētājiem izsaucas, kā \"latviešu tautas suverenitātes\" jautājums.



Tikai uzmanītos ar Baltijas hercogistes projekta atzīšanu par realizētu - nav dzirdēts (iespējams, tikai informācijas trūkuma dēļ), ka Vācijas impērijas ārlietu ministrija būtu gatavojusies vēstniecību Rīgā atvērt vai kā citādi dibināt diplomātiskās attiecības, vai ka okupācijas armijas virsvadība pirms Novembra revolūcijas būtu kā nebūt kaut tīri teorētiskā līmenī atzinusi un rēķinājusies ar vietējās pašpārvaldes izveides mēģinājumiem. Un nezinu, cik ļoti apgalvojumā, ka ķeizars to hercogisti oficiāli atzinis, var palauties - pārāk bieži redzēts, ka pētnieki (it sevišķi, ja nav strādājuši ar pirmavotu) vēlamo uzdod par esošo, t.i., kamēr nav redzēts dokumenta oriģināls/kopija, sliecos domāt, ka runa ir par vienkāršu ķeizara rezolūciju uz iesniegtā projekta: \"neiebilstu\", pirms atdošanas vētīšani birokrātijas dzirnavās.
re
13. Jūnijs 2013 / 21:42
0
ATBILDĒT
Liels paldies autoram!

Bez vēstures nav nakotnes - respektīvi, gan tajos laikos, gan tagad Latvija kā subjekts ir tik sīks nacionāls vai pat valstisks veidojums, ka savas nacionālās intereses tā spējusi realizēt nevis pateicoties saviem pūliņiem, bet galvenokārt tāpēc, ka apstakļu sakritības pēc lielvalstis kādu mirkli ir pakāpušās sānis, ļaujot mums izrauties no apkampieniem...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties