Jautājums par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm ir normatīvi daudzšķautņains un var tikt vērtēts dažādu tiesību nozaru un procesuālo institūtu mijiedarbības perspektīvās, ietverot citastarp Latvijas un starptautisko kriminālprocesu, konstitucionālās cilvēktiesības un tiesvedību, starptautiskās cilvēktiesības un tiesvedības procesu un, iespējams, arī Eiropas Savienības tiesību elementus. Satversmes tiesas pienesums strīdam par Denisa Čalovska izdošanu ir ietverts divu lēmumu formā, kas abi visdrīzāk ir pareizi rezolutīvajā risinājumā un visdrīzāk nepareizi izvēlētajā argumentācijā. Turpmākajā komentārā es secīgi izteikšu dažas īsas piezīmes par šiem dokumentiem.
A. 2013. gada 12. aprīļa rosinājums Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij
Satversmes tiesas pilnais sastāvs 12. aprīlī rosināja Ministru kabinetam atlikt lēmumu par Čalovska izdošanu līdz brīdim, kamēr Satversmes tiesa pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu. Rosinājums ir visdrīzāk pareizs rezolutīvajā daļā, it īpaši ja to lasa vēlākā lēmuma par ierosināšanu gaismā: cilvēktiesību aizskārums izdošanā neizriet no izdošanas līguma pastāvēšanas fakta, bet no izdošanas procesa cilvēktiesību garantiju pastāvēšanas un izpildes konkrēto faktisko apstākļu gaismā, tādēļ Ministru kabineta lēmums par izdošanu ir pēdējā iespēja pieņemt cilvēktiesību pienākumiem atbilstošu lēmumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.