30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Numura tēma
Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas
Dr.iur.
Arnis Buka
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors 

Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta.

1. ES tiesību perspektīva

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pants paredz sadarbību starp dalībvalstu tiesām un ES Tiesu, dodot iespēju dalībvalsts tiesai apturēt lietas izskatīšanu nacionālā līmenī un lūgt ES Tiesu sniegt lietas izskatīšanā iesaistītās ES tiesību normas skaidrojumu. Attiecībā uz jautājumu, vai konstitucionālās tiesas ietilps šo LESD 267. pantā minēto “tiesu” lokā, nedz pats LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos nesniedz precīzu atbildi. Tomēr praksē līdzšinējā ES Tiesas nostāja ir bijusi ļoti atvērta attiecībā pret dalībvalstu konstitucionālo tiesu izrādīto vēlmi sadarboties – līdzšinējā praksē visos gadījumos, kad dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir vērsušās pie ES Tiesas pēc prejudiciālā nolēmuma, ES Tiesa šo prejudiciālo nolēmumu ir sniegusi.

Interesanti, ka ES Tiesa dalībvalstu konstitucionālās tiesas ir tik acīmredzami uzskatījusi par tiesām, kuras ir tiesīgas lūgt prejudiciālus, ka tā savos spriedumos pat nav mēģinājusi analizēt dalībvalstu konstitucionālo tiesu atbilstību vispārējiem jēdziena “tiesa” kritērijiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties