Izdošana jeb ekstradīcija ir viena no centrālajām problēmām starptautiskajās krimināltiesībās un kriminālprocesā. Izdošana nosaka personas nodošanas procesu citai valstij kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, kas pēc būtības nozīmē, ka personai jāstājas attiecīgas ārvalsts kriminālvajāšanu, iztiesāšanu vai sprieduma izpildi veicošās institūcijas priekšā.

Juridiskajā literatūrā ir izteikti vairāki viedokļi par izdošanas institūta tiesisko izcelsmi. Dažādās valstīs, pat Eiropas reģiona līmenī, izdošanas jautājumi tiek risināti, piemērojot dažādas juridiskās procedūras, tādējādi attieksme pret šo tiesību institūtu dažādu valstu zinātnieku un speciālistu darbos nav viennozīmīga. Piemēram, noziedznieku izdošana tiek uzskatīta pat par izteikti administratīvu jautājumu, ja lēmumu pieņem valdība vai cita iestāde, nevis tiesa. Turpretim daļa zinātnieku izdošanu traktē kā starptautisko krimināltiesību sistēmas atsevišķu institūtu, norādot uz visu materiālo normu komplekso apvienošanu. Tomēr pamatā izdošana tiek skatīta kriminālprocesuālajā plāksnē, jo satur kriminālprocesuālā institūta pazīmes – izdošanas procesā tiek lemts par cilvēka, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, izdošanu citai valstij, vienlaikus ievērojot noteiktas procesuālas garantijas.

Izdošanas procedūra ļauj nodrošināt soda neizbēgamību, neskatoties uz valstu tiesību sistēmu dažādību, tā nodrošina iespēju efektīvi kontrolēt noziedzību starptautiskajā līmenī. Izdošanas jautājuma aktualitāti apliecina arī statistikas dati. No Ģenerālprokuratūras gada pārskata statistikas izriet, ka 2012. gadā ir izskatīti un izlemti 595 lūgumi par personas izdošanu tranzītam un izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.³

I. Izdošanas ārvalstij tiesiskie pamati un to (ne)pietiekamība

Latvija ir noslēgusi vairākus līgumus ar ārvalstīm par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kuros tiek risināti arī izdošanas jautājumi. Konkrēti:

1) 1993. gada 3. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

2) 1993. gada 14. aprīļa līgums starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

3) 1994. gada 21. februāra līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

4) 1995. gada 23. maija līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

5) 1996.