Bezrūpīgajam atvaļinājumu laikam diemžēl ir pienākušas beigas, un viss pamazām atgriežas ikdienas līdzenajās sliedēs. Kārtējā "sezona" sākas ne vien bērnudārzos, skolās, sportā un operā, bet arī likumdošanas darbā. Pagājušajā ceturtdienā, 5. septembrī, uz pirmo šī gada rudens sesijas sēdi sanāca 11. Saeimas deputāti. Turklāt jau pirmajā pulcēšanās reizē bija skaidrs, ka parlamentāriešus atkal sagaida spraiga darba cēliens.

Kolēģiem no citām komisijām droši vien ir grūti apskaust Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus, kuriem tuvākie mēneši paies abstraktajā skaitļu pasaulē – viņiem uzticēts strādāt ar Ministru kabineta izstrādātajiem 117 likumprojektiem, kas paredz likumos minētos latus nomainīt ar ekvivalentām summām, kas izteiktas eiro.

Deputātiem būs jāpatur prātā, ka summas no latiem uz mūsu jauno valūtu tiks konvertētas pēc oficiālā maiņas kursa – 0,702804 eiro par vienu latu, turklāt likumos minētās naudas summas noapaļos līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata, – ja tā būs no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemainīs, ja trešā zīme aiz komata būs no pieci līdz deviņi, tad centu noapaļos par vienu vienību uz augšu. Iepriecina ziņa, ka gadījumos, kad likumos ir runa par soda naudas un naudas soda apmēriem vai to intervāliem, konvertētās summas paredzēts noapaļot līdz veseliem skaitļiem gan uz augšu, gan uz leju, turklāt ievērojot principu "par labu privātpersonai".

No tieslietu viedokļa tomēr aizraujošāks solās būt Saeimas Juridiskās komisijas darbs. Vislielāko sabiedrības uzmanību jau tuvākajā laikā varētu izpelnīties iespēja, ka Juridiskā komisija ķertos klāt Satversmes preambulas projektam. Gan tā principiālās lietderības izvērtēšana, gan – pozitīva lēmuma gadījumā – konkrētais darbs pie teksta redakcijas var kļūt par nozīmīgu pagriezienu Latvijas valsts pamatu apzināšanās procesā un valststiesību attīstībā.

Lielu interesi var izraisīt arī jau vasaras sākumā Valsts prezidenta apsolītie likumdošanas priekšlikumi, kuru mērķis būtu uzlabot valsts pārvaldību Latvijā. Jāatgādina, ka pirms pāris mēnešiem notikušajā lietpratēju sanāksmē tika iezīmēta iespēja ievērojami stiprināt Ministru prezidenta lomu un veicināt Ministru kabineta darba efektivitāti. Kādi būs konkrētie priekšlikumi, kurus Valsts prezidents piedāvās Saeimas apspriešanai un ar kuriem arī visticamāk strādās Saeimas Juridiskā komisija, varētu tapt zināms jau tuvākajā laikā.

Neskatoties uz Valsts prezidenta un vairāku valststiesību ekspertu pausto skepsi par tālāku tautas vēlēta Valsts prezidenta idejas attīstīšanu, šāds koncepts tomēr joprojām atrod dzirdīgas ausis un skaļus atbalstītājus, turklāt virtuālajā pasaulē ik pa laikam pazib kārtējā parakstu vākšana šādas būtiskas konstitucionālas reformas veikšanai. Atliek izteikt piesardzīgu cerību, ka vismaz šīs rudens sesijas laikā Saeima un Juridiskā komisija tik principiālu projektu tomēr nesaņems. Pretējā gadījumā konstitucionālo reformu vilnis Latvijā var sākt līdzināties eiro ieviešanas likumu grozījumu apjomam. Nemaz nerunājot par to, cik daudzkārt lielākas būtu šādu reformu sekas, salīdzinot ar naudas maiņas nestajām aritmētiskajām pārmaiņām.