Starptautiskajā sporta arbitrāžas ainavā jo īpaši izceļas viena organizācija – Sporta arbitrāžas tiesa (Court of Arbitration for Sport – CAS) Lozannā, Šveicē.¹ CAS sarunvalodā tiek dēvēta par augstāko tiesu sporta strīdiem, un tās ietekme ir jūtama visā sporta pasaulē. Kopš dibināšanas 1984. gadā tā ir reģistrējusi aptuveni 2700 atsevišķus arbitrāžas tiesvedības procesus.

Šveicē ir reģistrētas vairākas sporta pārvaldes institūcijas, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kā arī vairākas starptautiskās sporta federācijas – futbola federācija (FIFA), basketbola (FIBA), volejbola (FIVB), hokeja (IIHF), riteņbraukšanas (UCI), peldēšanas (FINA), jātnieku (FEI), slēpošanas (FIS) un vairākas citas. Olimpiskajā kustībā Sporta arbitrāžas tiesa ir kļuvusi par centrālo strīdu risināšanas forumu. Faktiski CAS jurisdikcija ir obligāta visiem dopinga strīdiem.

Procedūra CAS arbitrāžas tiesā tiek regulēta saskaņā ar Šveices šķīrējtiesas likumu, un strīdi tiek izšķirti, pamatojoties uz Šveices materiālo tiesību normām. Papildus tam šajā sfērā tiek intensīvi un konsekventi attīstīta judikatūra sporta tiesību jomā.

Sporta arbitrāžas mērķis "uzturēt sportu ārpus tiesas" sniedz unikālu iespēju visiem interesentiem meklēt un gūt taisnīgumu.

Sporta arbitrāža priekšrocības

Īpaši ātra lietu izskatīšana sporta kontekstā ir pamatota ar to, ka nozarei ir regulāri sporta pasākumi un sacensības. Lai konkrēts lēmums sporta konfliktā būtu efektīvs, tam parasti jābūt pieņemtam līdz pasākuma norises brīdim. Piemēram, ja šķīrējtiesa savā lēmumā norādīs, ka sportists nedrīkst piedalīties olimpiskajās spēlēs vai komanda nedrīkst spēlēt pasaules kausā, šāda veida lēmumam būs ierobežota vērtība, ja nolēmums tiks izdots pēc attiecīgajām sacensībām.