Apsveicami, ka par šādām tēmām tiek rakstīts, tomēr raksts vairāk tāds apskata nevis zinātnisks. Vienīgā zinātne, polemika ir ar Tihonova kungu par īpašuma tiesībām uz tiesībām, lai gan par to jau diskutēts daudz un nekas fundamentāli jauns netiek pateikts.

No raksta var rasties maldīgs priekšstats, ka obligācijas var emitēt tikai publiskajā piedāvājumā, lai gan var būt arī slēgta, privāta emisija. Tāpat būtu vēlējies vairāk palasīt par obligāciju tiesisko dabu, pēc kuriem CL pantiem tad ir jāvadās, vai prasījumus no obligācijas var cedēt, vai obligācija ir beznosacījuma pienākums maksāt līdzīgi kā vekselī. Kādas atšķirības starp vekseli un obligāciju? Tāpat, varēja norādīt, ka ir nodrošinātas un nenodrošinātas obligācijas. Arī analīzi varēja uzrakstīt, kādi ir pieejamie civiltiesiskie aizsardzības līdzekļi, ja obligāciju neatpērk. Nemaz nerunājot par REPO darījumiem, kuros obligācijas ir izmantojamas, bet CL regulējums atpakaļpirkumu ir neatbilstošs utt.

Tāpat vajadzēja pieminēt, ka procentus (kuponus), ko maksā par obligāciju, nevar likt attaisnotos izdevumos, ja obligācijas turētājs (īpašnieks) nav kredītiestāde.